Blackstar bija ļoti gaidīts: visos mūzikas žurnālos, kuri pašlaik ir pārdošanā, ir publicētas diska recenzijas un apjomīgi materiāli par Deividu Boviju. Mūzikas veikalu skatlogos - ģēnija portreti, īpaši izgatavotos stendos - diski un vinila plates: ne tikai Blackstar, bet arī piecos iepriekšējos gadu desmitos izdotie albumi, kuri uz visiem laikiem izmainīja mūzikas vēsturi.
Piektdien Deivids Bovijs visus iepriecināja, pirmdien - sagrāva. Viņš izvēlējās ideālu brīdi - tā var aiziet tikai liels mākslinieks. Pagājušajā nedēļā, kad rakstīju par Deividu Boviju un albumu Blackstar laikraksta Diena pielikumam KDi, nespēju iedomāties, ka pēc dažām dienām nāksies rakstīt nekrologu. Klausoties albumu Blackstar, grūti noticēt, ka to ierakstījis cilvēks, kurš zināja, ka ir neārstējami slims. Nāve maina visu - šīs septiņas pēdējās dziesmas tagad skan pavisam citādi. Arī diska vāks - melna zvaigzne uz balta fona - atgādina kapakmeni. Vairs nav šaubu, ka albuma Blackstar noslēdzošā kompozīcija - elegantā balāde I Can't Give Everything Away - ir viņa atvadu dziesma.
Deivids Bovijs ir visas populārās kultūras tēvs - ne mazākā mērogā kā Endijs Vorhols. XXI gadsimta sākumā britu žurnāls New Musical Express veidoja mūziķu aptauju, lai noskaidrotu visu laiku ietekmīgākos māksliniekus. Deivids Bovijs ieņēma pirmo vietu, otrajā ierindojās Radiohead, trešajā - The Beatles. Svarīgi, ka tas ir pašu mūziķu, nevis klausītāju vērtējums.
Viņš visu laiku virzījās uz priekšu, ar katru nākamo albumu, turneju un filmu izgudroja sevi no jauna, žonglējot ar stiliem, maskām, mītiem un leģendām. Deividam Bovijam ir izdevies satuvināt mūziku, vizuālo mākslu, modi un teātri. Jaunībā viņš studēja pantomīmu un visu dzīvi turpināja gleznot, jo īpaši brīžos, kad viņam bija grūtības ar dziesmu sacerēšanu. Deivids Bovijs bija viens no seksuālās revolūcijas līderiem, kurš izzināja vīrišķības un sievišķības robežas. Viņš padarīja populāro mūziku par aktuālu mākslas žanru, kurā notiek attīstība ne tikai skanējuma, bet arī ideju, koncepciju un domāšanas līmenī.