Cilvēku darbdienā Doma laukuma Ziemassvētku tirdziņā tiešām maz. Dzird ārzemnieku pieklusinātās čalas un pārdevēju sarunas, ka, iespējams, nevajadzēja cept tik daudz piparkūku. Noprotams, ka neviens tirgotājs nebrīnās, ka lietainajās un vējainajās darbdienās ienākumu ziņā būs mīnusos. Taču tāds tirdziņš ir dienas pirmajā pusē, uz vakarpusi, kad lampiņas mirdz košāk, pircēji parādās - par spīti laikapstākļiem. Šogad Ziemassvētku tirdziņš Doma laukumā notiek jau piecpadsmito gadu, tajā sastopamas gan Ziemassvētku smaržas un garšas, gan svētku noskaņa.
Pēc desas luņķa
Ja Ziemassvētku sajūtas vēl nav vai to nespēj rast, jādodas lēnā un mierīgā pastaigā pa Doma laukumu - tur šī sajūta ir. To Dienai neslēpj arī ārzemju viesi no Norvēģijas. «Mūsu vecāku mājās sniegs jau ir - jums gan tā trūcīgi, bet Ziemassvētku sajūtu jau tu radi pats, tāpēc jāiet un jāmeklē,» stāsta Heipki un Osteins, kuri uz Rīgu atbraukuši komandējumā. Vīriešiem rokās pa desas luņķim. Jautāti, kāpēc desa, nevis šokolāde, galdauti vai dzintars, norvēģi atsmej un nosaka, ka Latvijā tiešām ir laba gaļa, pēc kuras vērts pat lidot uz Rīgu. Norvēģi Latvijā nav pirmo reizi. Heipki teic, ka noteikti vairāk nekā desmito reizi. «Pirmo reizi Latvijā biju 2005. gadā - pirms desmit gadiem. Jūsu valsts ir augusi un turpina augt, to pamanu katru reizi arvien vairāk,» atklāj Heipki.
Norvēģi nav vienīgie, kas klusām apbrīno vecpilsētu un pērk tirdziņā atrodamos labumus. Tūristu vidū Latvija ir iecienīts galamērķis, Dienai norāda DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš. Daudzi tūristi tieši uz Latviju patlaban varētu doties arī tāpēc, ka atcelti plāni apmeklēt Ēģipti vai Parīzi.
Ekonomists atklāj, ka, gandrīz visu mūžu nodzīvojot Rīgā, tikai tagad sāk apzināties, cik tā unikāla, interesanta, eleganta un zināmā mērā pat grezna pilsēta. Līdz ar pilsētas centra un vecpilsētas labiekārtošanu Rīga kļūst vēl pievilcīgāka ārvalstu viesiem, un viņi uz šejieni brauc biežāk, un iesaka Latvijas galvaspilsētu apmeklēt arī citiem, uzskata P. Strautiņš.
Varētu būt labāk
Jāmin, ka tirdziņā pieejama ne tikai gaļa, tas ir pilns ar visādiem brīnumiem - sveces, rotājumi, krūzes, vainagi, dzērieni, ēdieni, adījumi, saldumi un kādi tik rokdarbi! Fonā skan Ziemassvētku melodijas, ik pa laikam manāms arī kāds klaiņojošs rūķis. Tirdziņa programmā ietilpst arī koncerti un rotaļas. Tomēr situācija skaidra - līdz pilnai laimei trūkst iepirkšanās gribētāju. Tirgotāji atzīst - tas, kas nosaka, vai būs pircēji, ir tirgošanās vieta. «Jo tuvāk ikdienas maršrutam tieši gar Latvijas Radio ēku, jo labāk,» stāsta viena no tirgotājām un uzsver, ka «vismaz reklāma esot». Līdzīgi domā arī tirgotāja Anna un norāda, ka cilvēki ar pirkšanu neaizraujas: «Vairāk skatās nekā pērk.» Citādās domās ir linu meistare Rudīte Grasberga, kura jau vairākus gadus tirgo linu izstrādājumus: «To, ka ar iepirkšanos būtu ļoti slikti, nevar teikt. Vietējie iepērkas, ir arī tūristi.»
Rudīte pamanījusi, ka latviešiem ir raksturīgi klusi un mierīgi apstaigāt tirdziņus un tad īstā pirmssvētku drudzī skriet un nopirkt izvēlētās preces. Tāpēc no Pirmās līdz Trešajai Adventei parasti ir «tā mierīgāk un tad tuvāk Ziemassvētkiem iet pa brango». Savukārt Līva, Choco šokolādes tirgotāja, stāsta, ka rīdzinieki uz tirdziņu nāk brīvdienās, bet pilsētas viesi - darbdienās.
Pērk, cik bagāžā var ielikt
Ārzemju tūristu skaits šogad, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, nav mazinājies, Dienai stāsta SIA Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņš izpilddirektore Ingūna Vucena un norāda, ka, iespējams, mazinājies Krievijas tūristu skaits, bet to kompensē ciemiņi no Ķīnas, Japānas, Itālijas un Norvēģijas.
R. Grasberga uztur pozitīvu garu un cer, ka Krievijas tūristi, par spīti politiskajai un ekonomiskajai situācijai, varētu atgriezties vēl šogad. «Nav noslēpums, ka Krievijas tūristi tērēja un pirka visvairāk. Tūristi no Krievijas nebija redzami jau pērn, bet mūs nepamet cerība, ka viņi varētu atgriezties,» teic Rudīte.
Elga, kura tirgo medu un sveces, par tūristu trūkumu gan nesūdzas, bet atzīst: «Tūristi pērk tik, cik var rokas bagāžā ielikt. Ja lielā bagāža, tad vairāk, ja tikai rokas bagāža, tad tikai tik, cik brīvas vietas somā.» Arī viņa nav atmetusi cerības uz Krievijas tūristu pieplūdumu kaimiņvalsts garo brīvdienu laikā.
Vecpilsētas sirds
Gan Elga, gan Rudīte norāda, ka Doma laukuma tirdziņš ir īsta vecpilsētas sirds. To, ka Doma laukuma Ziemassvētku tirdziņš iegūtu nomināciju «izrotātākais un atvērtākais», novēroja arī Diena. Salīdzinot ar pastaigu pa Līvu laukumu un Egles amatnieku tirdziņu Rātslaukumā, atšķirības izpaužas emocijās - tur sirmās kundzes, savos adīkļos iegrimušas, ne aci nepaceļ. Jauno sieviešu skatieni tālruņos. Kad skatiens pacelts - tik vien kā «labdien» pavada jau aizejot. Tirdziņi patukšāki.
Tirgoties atmaksājas
Par to, cik izdevīgi ir augu dienu pavadīt Vecrīgas sirdī neatkarīgi no laikapstākļiem, spēt smaidīt, pārdot - un jo īpaši nopelnīt -, tirgotāji vairās runāt. Kāda adījumu tirgotāja uz Dienas jautājumu par peļņu vien klusi nomurmina, ka «nu tā, būtu tik vairāk to cilvēku», cita savukārt teic, ka nevienu ciparu nesauks.
R. Grasberga norāda, ka pats galvenais ir enerģija: «Jāsaņemas, jādara, un tad jau viss būs, arī peļņa.» Viņa tirdziņam gatavojas visu gadu un atzīst, ka svarīgi ir izdomāt, kā uzrunāt katru pircēju. «Zinu, ko pirks skandināvi, ko - vācieši, ko - spāņi un ko iegādāsies itāļi, taču lielāko gandarījumu gūstu, ja kāds pienāk, paklusē un tad sirsnīgā tonī, ar smaidu saka: «Very nice (ļoti skaisti)» - vai arī ja pasaka vārdnīcā sameklēto un iegaumēto vārdu «skaists». Lūk, tā ir medusmaize manai dvēselei. Tas nekas, ka viņi neko nenopērk.» Viņai piekrīt arī Līva: «Galvenais jau būt pozitīviem, un tad viss atpelnīsies.»
Tūkstotis par 42 dienām
«Tirdziņā piedalās tikai tie tirgotāji, kuri gatavojuši, ražojuši paši,» par tirgotājiem saka I. Vucena un skaidro: «Mēs nevēlamies pieļaut, ka tirdziņā tiktu tirgoti mobilie tālruņi vai smaržas - tādas preces jāpārdod veikalā.» Līdzīgi skaidro arī P. Strautiņš, norādot, ka noslēpums ir sajūtā, ko iespējams gūt: «Ziemassvētku tirdziņš nav tā vieta, kur pirkt ikdienā nepieciešamās preces. Tirdziņos cilvēki iepērkas, lai izbaudītu pirkšanas procesu, iepriecinātu bērnus.»
Par precīzu nomas maksu un to, kādus ieņēmumus gūst pārdevējs un pats tirdziņš, I. Vucena atklāj vien tik daudz, ka nomas maksa tirgotājiem tiek diferencēta, turklāt «Latvijas tirdziņu - tieši Doma laukuma tirdziņa - nomas maksa ir viena no zemākajām Eiropā. Piemēram, Tallinā par šo pašu periodu - 42-44 dienām - nomas maksa ir 3000 eiro, mums tā ir trīs reizes mazāka. Nomas maksa ir tāda, lai apmaksātu apsardzi, elektrību, kultūras programmu».