Lai gan aptaujātie biznesa organizāciju pārstāvji atteicās nosaukt konkrētu politiķi, kuru vēlētos redzēt kā nākamo valdības vadītāju, teju visi netaupīja kritiku līdzšinējam finanšu ministram Jānim Reiram (Vienotība), norādot, ka sadarbība neesot vedusies, komunikācija bijusi neveiksmīga un trūcis dialoga, kuru aizstājis ministra monologs.
Pārsteigumu neesot
Ārvalstu investoru padomes (ĀIP) izpilddirektors Ģirts Greiškalns uzsver, ka Latvijai nav citas izejas, kā atgriezties un turpināt īstenot kvalitatīvas strukturālās reformas izglītībā, veselības aprūpē, tieslietās, arī enerģētikā un reģionālajā politikā. «Ministru prezidentes lēmumu var skatīt no diviem aspektiem - kā tas ietekmēs investorus īstermiņā un ilgtermiņā un kā uz šo lēmumu reaģēs esošie un potenciālie investori. Domāju, ka piesardzīgāk vērtēt un turpināt nogaidīt varētu potenciālie jaunie investori, kas vēl nav ienākuši Latvijā. Taču esošie investori ir apraduši ar politisko situāciju Latvijā, un viņiem jaunais pavērsiens, domāju, lielu pārsteigumu neizraisīs, kārtējo reizi apliecinot viņu izteiktās bažas par Latvijas politisko nestabilitāti,» komentēja Ģ. Greiškalns. «Tajā pašā laikā tas apliecina, ka Latvijā demokrātija strādā, un cerams, ka pēc šīm pārmaiņām politiskā vide un ar to saistītā valsts pārvalde ieies jaunā attīstības kvalitātē.»
ĀIP pārstāvis arī pauda cerību, ka «jaunā valdība būs izlēmīga un spēs koriģēt 2016. gada budžetu, kura veidošanā tika izvēlēts vieglākais ceļš, lai palielinātu budžeta ieņēmumus pretēji uzņēmēju organizāciju brīdinājumiem, ka minētie lēmumi var pasliktināt uzņēmumu konkurētspēju». Ģ. Greiškalns atturējās no komentāra, kuriem ministriem, viņaprāt, vajadzētu turpināt darbu arī jaunajā valdībā, taču minēja, ka sadarbība ar finanšu ministru J. Reiru nav bijusi veiksmīga.
Valdības darbam - 4,7
Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš uzsver, ka uz jauno situāciju skatās ar cerībām, jo L. Straujumas darbu LTRK biedri bija novērtējuši ar atzīmi 4,7 pēc desmit ballu skalas. «Cerams, ka tiks atjaunots valdības dialogs ar lielākajām biznesa organizācijām. Lai veicinātu tautsaimniecības izaugsmi, ir četri galvenie uzdevumi: veicināt uzņēmumu skaita pieaugumu, kāpināt eksportu, vairot produktivitāti un mazināt ēnu ekonomiku. Pie tā arī jaunajai valdībai jāstrādā,» uzskaita J. Endziņš. Arī viņš piebilst, ka J. Reira vietā finanšu ministra amatā būtu nepieciešams spēcīgāks kandidāts.
Pozitīvāk par valdības darbu izsakās Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), norādot, ka «valdības darbā pozitīvi vērtējama līdzšinējā konstruktīvā sadarbība, kas bijusi ar nozaru ministrijām, risinot tautsaimniecībai būtiskus jautājumus». Tajā pašā laikā LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone kā negatīvu aspektu min valdības darbu budžeta veidošanas procesā, kas «būtiski atsaucas uz kopējo nodokļu politiku».
Arī Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, lai gan atzīst, ka Finanšu ministrija izdarījusi daudz labu darbu, norāda uz neapmierinošu ministra komunikāciju ar darba devējiem par nodokļu politiku: «Mēs ļoti atzinīgi vērtējam, ka valdība pieņēma reverso PVN maksāšanas kārtību koksnei un šķeldai, kas ļaus būtiski samazināt ēnu ekonomikas apjomu nozarē, Finanšu ministrijai bija arī izpratne, ka mikrouzņēmumu nodokļa režīms nav ilgtspējīgs, taču šis jautājums līdz galam atrisināts netika.»
K. Klauss kā labu uzteic ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas darbu, īpaši panākot obligātās iepirkumu komponentes iesaldēšanu, un zemkopības ministra Jāņa Dūklava (abi ZZS) darbu. «Ja runājam par to, kas mūs neapmierina, tad jāmin tā dēvētā solidaritātes nodokļa ieviešana, kā arī tas, ka valdībai trūcis līderības risināt sarežģītus jautājumus, piemēram, izstrādājot ilgtspējīgu nodokļu politiku. Manuprāt, jaunajai valdībai būtu jāizvirza pāris vienkāršu un sasniedzamu mērķu, kas ir izmērami, nevis vienkārši «cilvēks centrā», un uz to sasniegšanu tad arī jāvirzās,» uzsver K. Klauss.