Šovasar situācija nav tik nomācoša. Gluži pēdējie mūsējie pavasarī nepalika, taču 12. vieta Rietumos un 21. pozīcija kopējā rangā ir otra zemākā, kopš Dinamo spēlē KHL. Tāpēc pirms pāris gadiem izdomātais sauklis lieti noderētu arī patlaban.
Līdzjutēji gan ātri noskalo sliktās atmiņas. Pēdējā mēneša laikā vairs nedzird - paklau, kāpēc mūsējiem tā neveicās? Skati ir vērsti uz priekšu - nezini, kā Dinamo varētu veikties jaunajā sezonā?
Viens no paredzējuma atskaites punktiem ir komandas parādītais sniegums pārbaudes spēlēs. Tās gan var vērtēt divējādi. Ja atceramies, Oļega Znaroka un Harija Vītoliņa vadītās komandas pārbaudes spēļu ciklā izskatījās smagnējas, tomēr pilnīgi pretēja aina atklājās, kad sākās regulārais čempionāts.
Prognozējot Dinamo izredzes, vispirms skats parasti atduras pret vārtsarga pozīciju un noskatītajiem ārzemju spēlētājiem. Izņēmums nav arī šī vasara. Pēdējais postenis izskatījās cerīgs, taču Latvijas dzelzceļa kausa izcīņā ne Jūakims Ēriksons, ne Jakubs Sedlāčeks neparādīja savu labāko sniegumu. Komandu papildinājušie leģionāri aizsardzības un uzbrukuma līnijā ir apliecinājuši prasmi būt rezultatīviem, taču, kurš ko patiešām spēj, vērtēsim pēc sezonā rādītā snieguma.
Tā šosezon būs saspringtāka, jo Krievijas izlases interesēs ir izveidoti logi starptautiskajos pārtraukumos, kad spēlē valstsvienības. Kalendārs sastādīts vēl saspringtāks, un šādā grafikā liela nozīme būs funkcionālajai gatavībai. Tāpēc viena no atslēgas figūrām varētu būt jaunais fiziskās sagatavotības treneris Eduards Rābe. KHL viņš strādājis jau četras sezonas. Trīs no tām Eduarda trenētās komandas savā konferencē bijušas piektajā vietā un augstāk. Pērn visus pārsteidza Sibirj ar otro vietu Austrumu konferencē.
Protams, galvenais noteicējs būs somu treneris Kari Heikile, kuram KHL veicies kā šūpolēs. Līdzīgi kā Dinamo, arī viņš pērn bija lejas punktā. Pēc krišanas vajadzētu sekot rāvienam augšup. Arī tāpēc šai sezonai vajadzētu būt labākai.