Atlaba mīļās rokās
Taksenītes iepriekšējā dzīve bija ritējusi suņu audzētavā, kur viņas vienīgais uzdevums bija atražot kucēnus. Kad dzīvnieciņš vairs nespēja to darīt, viņu pieķēdēja ārā pie šķūņa un turēja pusbadā un aukstumā. Žēlsirdīgi cilvēki novārgušo kucīti nodeva patversmē. Tapiņai bija nepieciešama mugurkaula skriemeļu operācija. Uz aicinājumu ziedot šim nolūkam atsaucās daudz cilvēku. Paldies visiem! Patversmes vadītāja Simona Grundule stāsta: «Tapiņu iemīļojām no pirmās dienas. Viņas sāpes dalījām kā kopīgu bēdu, bet bija arī daudz gaišu brīžu. Sunīte ir gudra un kārtīga. Pēc operācijas viņa strauji atlaba. Bija pienācis laiks meklēt taksenītei labas mājas.»
Tapiņas foto Dienas dzīvnieku atvēruma bārenīšu slejā biju likusi vairākas reizes, bet neatsaucās neviens, kurš kārotu vest mājās dzīves pārbaudījumus izturējušo sunīti. Savu cilvēku viņa patversmē sagaidīja tikai pēc gada.
Portis sašļūk
Tajā laikā Tapiņai liktenīgi notikumi risinājās eksministra Vineta Veldres mājās Rīgā, kur šā gada janvārī pēkšņi un klusi nomira septiņus gadus vecā ģimenes mīlule angļu buldoga kucīte Ženija. Vinets stāsta: «Man patīk suņi, un angļu buldogs labi jūtas dzīvoklī un labi sargā teritoriju. Buldogu mūžs vispār nav garš. Sarežģītības ziņā angļu buldogus var salīdzināt ar šarpejiem. Viņiem mēdz būt dažādas pataloģijas. Ženija aizgāja ar sirdi. Viņas nāvi smagi pārdzīvojām, bet mums palika otrs angļu buldogs - Portmaijers. Viņam ir septiņi gadi. Portis iegādāts labākajā šķirnes suņu audzētavā Vācijā, ir ļoti labdabīgs, kaut reiz santehniķus vannas istabā noturēja pusi dienas. Portis bija labos draugos ar Ženiju. Palicis viens, viņš dikti sašļuka.»
Mājinieki saprata, ka suns ilgi tā nevilks. Šogad janvārī Vinets ar meitu Anniju sāka portālā meklēt buldogam kompanjonu: «Suņu puiku ņemt nedrīkstējām, jo varētu rasties spēcīga greizsirdība. Tukuma dzīvnieku patversmes mājaslapā ieraudzījām Tapiņas bildi un ar Anniju braucām viņu skatīties. Patversmē uzzinājām, ka Tapiņu veiksmīgi izoperējis mans kursa biedrs Aleksandrs Ozols un sunīte jau atkopusies. Teicu paldies Simonai Grundulei par rūpēm, un mājās atgriezāmies jau trijatā.»
Tapiņa ir mierīga un mīlīgi emocionāla. Intervijas laikā viņa klusi uzlec uz dīvāna un visā garumā iekārtojas Vinetam blakus, pieglauž galviņu viņam pie pleca un nenovērš acis no saimnieka. Eksministrs smej: «Ziniet, viņa prot runāt! Ja gribat ar suņiem saprasties, ar viņiem jāsarunājas! Pašlaik Tapiņai ir ap divpadsmit gadiem. Mēs brīnāmies - tik mazam sunītim ķepas ir gluži kā rotveileram, un viņa ir liela racēja, bet zobiņi jau nodiluši, ģīmītis iesirms, ausu galiņus izrobojuši daudzie pasaulē laistie kucēni. Purvciema veterinārajā klīnikā Tapiņu izvakcinēja un noņēma zobakmeni. Izskatās jaunāka, vai ne? Noformējām arī pasi, samaksājām nodokli un dabūjām žetonu.»
Pa kāpnēm kā bulta
Portmaijera un Tapiņas iepazīšanās process ildzis veselu mēnesi: «Abus kopā laidām ļoti lēnām. Viņi nekāvās, bet viens otru ignorēja. Toties tagad Portis šad tad aizmieg, uzlicis masīvo galvu Tapiņai uz muguras. Buldogs atkal kļuvis dzīvelīgs, atguvis enerģiju.»
Sākumā ģimene satraukusies, vai Tapiņa pēc muguras operācijas tiks galā ar stāvajām koka kāpnēm, kas gar ārsienu ved uz Veldres dzīvokli privātmājas otrajā stāvā: «Divas nedēļas uz rokām nēsāju viņu augšā lejā, bet tad vienā brīdī Tapiņa kā bulta pati uznesās augšā! Galvenais, lai trepes nav slidenas!» Ap pleciem sunītei ir iemauktiņi. Vinets Veldre iesaka: «Kakls ir tiešā sasaistē ar mugurkaulu, kas takšiem viegli traumējams, tāpēc viņiem ieteicamas nevis kakla siksnas, bet iemauktiņi.»
Tapiņa ir liela medniece. Viņa jau izrevidējusi peles ne tikai no savas, bet arī no kaimiņu garāžas. Vasarā šis darbiņš stāv priekšā Salacgrīvas mājā, kur dzīvo Vineta mamma. Vēl nav zināms, vai Tapiņai patiks peldes jūrā. Portis šo māku ierādīt nevarēs. Vinets smej: «Viņš neprot peldēt. Ūdenī buldogs aizietu dibenā kā cirvis, jo ir ļoti smags.» Drīz Tapiņa dosies ciemos arī pie Vineta Veldres zirga Regiusa, kurš dzīvo Langstiņu staļļos. Cerams, ka abi sapratīsies. Šķiet, Tapiņa jaunajās mājās nodzīvojusi visu mūžu. Bēdas un sāpes nogrimušas pagātnē, un sunīte uzticīgi dāvā savējiem mazās sirds mīlestību.