Uz pašu pleciem
No 12. līdz 15. maijam Beļģijā, Ģentes pilsētā, norisināsies šī gada Starptautiskā Pasaules filozofijas olimpiāde. Viena no dalībniecēm būs arī Tukuma Raiņa ģimnāzijas 12. klases skolniece Rasma Kroņkalne. Kā Dienai stāsta skolas direktore Sigita Kūla, valsts apņēmusies nodrošināt dzīvesvietu Beļģijā, bet skolas uzdevums ir nodrošināt visu, kas saistīts ar ceļa un uzturēšanās izdevumiem. Skola to pati izdarīt nevar, tāpēc lūgts palīdzēt pašvaldībai. Kopumā nepieciešami 450 eiro, tajā skaitā 300 eiro lidmašīnas biļetēm. Kā redzams Tukuma novada domes mājas lapā, naudu plānots piešķirt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. S. Kūla vēl piebilst, ka nav daudz gadījumu, kad kāds no Tukuma puses izcīna iespēju doties uz starptautisku olimpiādi, tāpēc pašvaldība uzskata par pienākumu šos jauniešus atbalstīt. «Tas būtu grēks, ja šādu iespēju neizmantotu un liegtu jaunietim piedalīties,» saka skolas direktore.
Nauda šai olimpiādei būs jāmeklē arī Rīgas Valsts 1. ģimnāzijai. Tās direktors Māris Brasla Dienai sacīja, ka valsts atbalsta nebūs. Risinājums tad ir pašvaldības, mecenātu vai pašas skolas finansējums. Rīgas pašvaldības Izglītības pārvaldes Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja Anita Pēterkopa Dienai atzīmē, ka šādi gadījumi, kad lūgta pašvaldības palīdzība, ir bijuši, bet ne daudz. Tā noteikti nav arī sistēma, jo ierasti par to domā skola vai pati skolēna ģimene. Taču, ja pašvaldībā vēršas ar iesniegumu, tad līdz šim līdzekļi palīdzībai ir atrasti. Budžetā tam gan nauda netiek paredzēta, to atrod līdzekļos neparedzētiem gadījumiem.
Valsts pienākums
Pagājušajā gadā publiskajā telpā skaļāk izskanēja arī stāsts par ziedojumu vākšanu Bauskas Valsts ģimnāzijas 12. klases skolniecei, lai dotos uz Starptautisko matemātikas olimpiādi Taizemē. Valsts meiteni iekļāva sešu skolnieku komandā, taču ceļa un citus izdevumus valsts neapmaksāja. Kopumā ceļa izdevumiem, veselības apdrošināšanai un vīzu noformēšanai bija nepieciešami 1100 eiro. Tāpat valsts lūdza pašvaldību meitenei iedot dienas naudu, kā arī vēl līdzekļus, ja rastos kādi papildu izdevumi naktsmītnēm, veicot pārlidojumus. Kā Dienai stāsta skolas direktors Raimonds Žabovs, toreiz atsaucība bijusi liela un iesaistījās ne tikai pašvaldība un uzņēmumi, bet arī pilsētas iedzīvotāji. Šodien skolas direktors savu viedokli nav mainījis - šie skolēni valstij ir jāatbalsta. Turklāt jau pirms tam vajadzētu būt zināmiem nosacījumiem, jo valsts atbalsta trūkums pērn bijis pārsteigums. Līdzīgi domā arī citi Dienas aptaujātie skolu direktori.
Sola, ka būs
Kā Dienai stāsta Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntars Catlaks, līdz 2009. gadam valsts tiešām nodrošināta pilnīgu atbalstu, taču līdz ar krīzi «tas tika nogriezts». «Valsts olimpiādes mēs nodrošinām, bet starptautiskās olimpiādes mēs atbalstām,» uzsver direktors. Rezultātā pēdējos gados valsts ir nodrošinājusi dalības maksas un apmaksājusi mentoru dalību. Izlīdzēts ir ar sponsoru atbalstu, bet lielākais slogs gūlies uz pašvaldību pleciem, kur situācija mēdz būs krasi atšķirīga.
Kopš pagājušā gada problēmai jau meklēts risinājums, un VISC direktors sola, ka turpmāk tiks finansētas visas izmaksas, ne tikai dalības maksa. Tam paredzēts Eiropas struktūrfondu projekts talantīgo jauniešu atbalstam. Naudai vajadzētu būt pieejamai jau no šī pavasara. Ministru kabineta noteikumi par šo projektu pieņemti gan vēl nav. Tam vajadzētu notikt maija sākumā, un līdz ar to būtu leģitīms pamats šos izdevumus apmaksāt. G. Catlakam gan nav atbildes, vai visi izdevumi tiks apmaksāti, ja kāds skolēns dosies uz vairākām starptautiskajām olimpiādēm. Jāskatās, kādi būs projekta nosacījumi. Jāņem arī vērā, ka šis finansējums būs pieejams tikai līdz 2020. gadam, tāpēc pēc pāris gadiem sanāks atgriezties atkal pie problēmas saknes. «Šis risinājums, bez šaubām, nav mūžīgs, tas nav sistēmisks un ilgtspējīgs. Valstij būs jādomā, kā nodrošināt ilgtspēju finansējuma ziņā. Neizbēgami kaut kad nākotnē tam būs jāatgriežas valsts budžeta ietvarā,» piebilst VISC vadītājs. Viņš arī apliecina, ka tas ir valsts uzdevums un to nedrīkstētu atstāt uz skolēna ģimenes pleciem. Paradoks gan ir tāds, ka šobrīd, ja šajās olimpiādēs ir iegūtas godalgotas vietas, skolēni saņem arī naudas balvu, lai gan dalība olimpiādē atbalstīta vien minimāli. Piemēram, aprīļa sākumā Ministru kabineta apbalvojumi pasniegti 42 mācību olimpiāžu laureātiem, kuri pērn guvuši sasniegumus matemātikas, informātikas, bioloģijas, fizikas un ķīmijas olimpiādēs, kā arī viņu pasniedzējiem par sasniegumiem darbā ar talantīgiem skolēniem. Olimpiāžu uzvarētāji un viņu pedagogi saņēma naudas balvas kopumā 26 749 eiro apmērā.