Gatis Smukulis
Kāpēc neizdevās noķert Vosekalnu?
Sacensības tomēr bija smagas, un uzvarēja vairākums. Jāsaprot, ka divatā ir ļoti grūti cīnīties pret komandu. Mazliet neaprēķinājām, neparedzējām, ka var sanākt tik liela atstarpe, turklāt nebija neviena, kas mums ar Motju [Saramotinu] palīdz tajā beigu cīņā piedalīties. Pēdējos trīs apļos jau par uzvaru cīnīties īsti nebija izredžu.
Diezgan lēni gājāt klāt - tas laikapstākļu dēļ?
Protams, jo ātrāk piekūsti, nogursti, muskuļi paliek aukstāki. Tas ietekmēja pakaļdzīšanos. Bija auksts un slapjš, līkumos tas ātrums nebija tik liels, jo jābremzē, jābrauc uzmanīgāk. Arī es diez ko neriskēju, jo tomēr parīt jau jābrauc uz Tour de France. Nokrist šeit - tas būtu diezgan muļķīgi.
Kolēģi slavēja, ka esi ļoti spēcīgs!
Kopumā jutos diezgan labi, lai gan tas aukstums beigās mazliet «iedeva pa kājām». Fiziskā forma ir laba, pats esmu apmierināts ar šīm sacensībām, lai kāds būtu tas beigu iznākums. Latvijas čempionāts jau vienmēr ir tādas mazliet neprognozējamas sacensības, jo konkurence mums tomēr nav liela. Cerams, nākamgad būs vēl mazliet spēcīgāka. Tad, kad ir liela konkurence, tā cīņa ir vienkāršāka. Nav tā, ka trīs cilvēki vaktē vienu vai arī skatās tikai viens uz otru. Daudz arī ietekmēja šis laiks, ko daudzi tomēr nepanes. Rietumu bankai bija spēcīgi džeki, kuri varēja cīnīties vairāk.
Kā vērtē sniegumu individuālajā braucienā, kur uzvarēji vien ar dažu sekunžu pārsvaru?
Bija tā, ka vēl tikai pirmdien atbraucu mājās no Šveices, biju ļoti noguris un otrdien un trešdien vēl ne visai labi jutos. Tikai ceturtdien bija pirmā diena, kad mazliet veselība bija atgriezusies. It kā jau visu distanci jutos pietiekami labi - svaiguma nebija, bet arī noguruma ne. Vidēji laba kondīcija. Tāpēc abas distances daļas nobraucu aptuveni vienādi. Kad pirmo apli veicu aptuveni piecas sekundes labāk par pārējiem, zināju, ka to varu noturēt, un uz to arī braucu.