Katram kulinārajam simbolam ir savs ceļš, kā tas no parasta produkta vai ēdiena pārtapis par kulta ēdienu, un nereti izrādās, ka šis ceļš ir krietni vien interesantāks un garšīgāks par gala rezultātu. Švarcvaldes ķiršu torte nav izņēmums. Var gadīties, ka gaidītās sajūsmas vietā pārņem vilšanās, bet tikpat labi var gadīties, ka baudījums pārspēj iepriekš lolotās cerības. Man laimējās piedzīvot gan vienu, gan otru, turklāt tajā labākajā secībā. Kad pirmoreiz ceļoju pa Švarcvaldi un nogaršoju slaveno torti, jutos vīlusies - sauss, diezgan bezgaršīgs biskvīta kārtu gabals, ķirši šķita piesūcināti ar sintētisku esenci. Pēc pāris gadiem atkal gadījās pabūt Švarcvaldē un piedalīties ķiršu kūkas cepšanas nodarbībā. Rezultāts - bieza, aromātiska, sulīga un tomēr viegla kūka. Ļoti garšīga! Kad pirms nedēļas laimējās pabūt tieši tajā pašā krodziņā, šoreiz kā neitrāla pusdienotāja, protams, pasūtīju arī gabaliņu Švarcvaldes ķiršu tortes. Tā garšoja tikpat lieliski. Kas tad ir tas, kas vienā gadījumā padara slavenu torti par neizteiksmīgu izstrādājumu, bet otrā - par īstu baudījumu? Es sliecos domāt, ka tā ir mīlestība pret to, ko cepējs dara, jo par Švarcvaldes ķiršu torti drīkst saukt tikai tādu, kas atbilst ar likumu noteiktiem kritērijiem, kas visiem cepējiem ir vienādi. Piemēram, tortes diametrs nedrīkst būt mazāks par 17 cm, krējums nedrīkst būt liesāks par 30%, pamatā jābūt vismaz divām biskvīta ripām, bet skābajiem ķiršiem jābūt veseliem vai pārgrieztiem uz pusēm un to garšu nedrīkst izmainīt ar aromātvielām. Tortes malām jābūt rotātām ar šokolādes skaidiņām, glazūra jāgatavo pēc konkrētas receptes. Tiesa gan, nav norādīts, ar cik stipru ķiršu degvīnu jāpiesūcina biskvīts, taču šī nianse ir svarīga, jo, ja grib tortes nosaukumu pavisam precīzi iztulkot citās valodās, tad joprojām nav vienprātības, vai tā jāsauc par Švarcvaldes ķiršu torti vai par ķiršu degvīna torti.
Švarcvaldes ķiršu tortei ir vairāk nekā simt gadu, bet īstu slavas gājienu tā sāka pagājušā gadsimta 30. gados. Taču par tortes izcelšanos īstas skaidrības nav joprojām. Stāsta, ka tās pamatā bijis ķiršu kompots, ko XIX gadsimtā Švarcvaldē pasniedza galdā kopā ar putukrējumu un ķiršu degvīnu. Taču ir vēl viena versija, proti, šīs treknās tortes pirmsākumi meklējami jau Senajā Persijā, kur šāda veida kūkas tikušas ceptas, lai harēma dāmas pēc iespējas ātrāk un ar baudu iegūtu pilnīgas un apaļīgas auguma formas, kādas tolaik tika ļoti augstu vērtētas...