Bet māsas ir stipras un smaidot mierina un palīdz. Tieši tāpēc ikdienā tik ļoti nepieciešams novērtējums un neko nemaksājošais vārds «paldies». Tas paceļ un iedvesmo strādāt. Tāpēc jau piekto gadu kopā ar Rietumu bankas Labdarības fondu godināsim un meklēsim 25 sirdsmāsiņas, apzinoties, ka katra māsa ir pelnījusi visdziļāko cieņu un lielāko pateicību. Šoreiz īpaši vērību pievērsīsim 755 medmāsām no Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS).
Izceļot īstas vērtības
Darbs ir grūts, un izturībai jābūt lielai - tie ir vārdi, kurus, stāstot par māsu darbu, varēja dzirdēt PSKUS nodaļās, tajās viesojoties akcijas Meklējam sirdsmāsiņu patronesei Valsts prezidenta kundzei Ivetai Vējonei. Tāpēc jo īpaši novērtēts ir katrs pateicības vārds. Tas arī ir akcijas mērķis - pievērst uzmanību māsu darbam, celt šīs profesijas prestižu, neaizmirstot, ka no viņām ir atkarīga pacienta aprūpe un veiksmīga izveseļošanās. Atklājot akciju, Rietumu bankas Labdarības fonda valdes priekšsēdētāja Inga Šīna pauda gandarījumu par iespēju jau piekto gadu meklēt labāko, mīļāko un sirsnīgāko māsu. Viņa aicina ikdienā novērtēt māsu smago darbu un lielo profesionalitāti, pasakot paldies, īpaši tad, ja kādā brīdī tas ir aizmirsies.
Iedvesmu gan šīs akcijas laikā smeļas ne tikai pašas māsas, bet arī žurnālisti, kuriem ir iespēja iepazīt māsu darbu un pastāstīt par to citiem. Laikraksta Diena galvenais redaktors Gatis Madžiņš atzina, ka mediju darba ikdiena galvenokārt nav saistīta ar pozitīvām lietām, jo vairāk nākas runāt par problēmām un dažādām nejēdzībām. Tāpēc šis projekts laikraksta kolektīvam «ir kā tāds svaiga gaisa malks, kas iedvesmo mūs pašus, kas ļauj mums runāt par pozitīvām lietām, par īstām vērtībām».
Jau staigājot pa slimnīcas nodaļām, akcijas patronese I. Vējone centās pateikties ikvienai sastaptajai māsai, un arī svinīgajā atklāšanas pasākumā viņa neslēpa, ka šajā projektā iesaistīties ir patiess prieks. «Izsaku vislielāko atbalstu, vislielāko cieņu un vislielāko paldies par māsu darbu. Mēs katrs gribam būt vesels, enerģisks, aktīvs, bet dažkārt dzīvē tā nenotiek, un tad ir ļoti patīkami, ja pretī ir saprotoši un izpalīdzīgi medicīnas darbinieki. Es apbrīnoju medicīnas māsu nesavtīgo darbu, neizsīkstošo enerģiju un viņu prasmi rast drošības sajūtu. Es ceru, ka šī akcija pacels augstākā līmenī māsu profesijas prestižu. Ceru, ka topošie medicīnas darbinieki izvēlēsies šo tik ļoti vajadzīgo profesiju,» sacīja I. Vējone.
Klāt bija arī veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS), kurš apliecināja, ka medicīnas māsa ir īpaša profesija un tai ir īpaša vieta medicīnas sistēmā, tāpēc jo īpaši jānovērtē viņu darbs.
Par slimnīcas māsu darbu gan lepnākās bija tieši PSKUS valdes locekle Anda Čakša un slimnīcas galvenā māsa Dace Kancāne. Viņas uzsvēra, ka ikviena no medicīnas māsām ir pelnījusi titulu Sirdsmāsiņa. A. Čakša arī sacīja, ka, dzirdot vārdu «sirdsmāsiņa», viņai tas neasociējas ar kaut ko mazu un mīlīgu, bet acu priekšā stāv Stradiņu māsa, kura ir profesionāla, lepna un cilvēcīga.
Prieks, ka novērtē
Neskatoties uz labajiem vārdiem pēdējās dienās, PSKUS bieži dzirdēti arī vārdi: «Mēs jau neko īpaši nedarām, vienkārši darām savu darbu.» Sākoties akcijai, daļa māsu bijušas pret sevi arī ļoti kritiskas. Kā Dienai stāsta Kardioloģijas nodaļas virsmāsa Areta Namniece, māsiņas saka, ka viņas nav pelnījušas šādu godināšanu, jo domā, ka sirdsmāsiņa ir kaut kas tāds, kas stāv pāri visam, bet tā jau ir māsu ikdiena - būt sirsnīgām, laipnām, gādīgām un profesionālām. Turklāt virsmāsa novērojusi, ka pacienti pie māsām nevēršas vienkārši kā pie slimnīcas personāla, bet nāk kā pie «saviem» cilvēkiem.
Par sabiedrības uzmanību un daudzajiem paldies priecīga ir Neiroķirurģiskās nodaļas māsa Silvija Slavīte. Viņa šajā profesijā strādā jau 42 gadus, pirmās darba gaitas sākot jau 15 gadu vecumā. Pateicības vārdus māsiņas gan saņemot katru dienu. «Pacienti ir tik pieklājīgi un tik mīļi, un pateicīgi, ka mēs viņus aprūpējam, ka paldies tiek saņemts principā par katru procedūru. Un tas man kā māsai, kā cilvēkam ir ļoti nozīmīgi,» atzīst S. Slavīte un piebilst, ka ir patīkami, ja kāds vēl atceras par māsu profesiju, novērtē to smago ikdienas darbu un saprot, ar kādu atdevi māsas strādā. Savukārt darbā vislielāko gandarījumu sniedz izveseļojies pacients, kas dodas mājās ar smaidu. Un, lai gan māsas darbs ir grūts, viņa mainīt profesiju nav domājusi - būt māsai ir aicinājums un sirdsdarbs.