Sinta Ozoliņa
«Es visu izdarīju pareizi,» bija pirmie vārdi, kurus Sinta sacīja pēc šķēpmešanas kvalifikācijas sacensībām.
Ko īsti tu izdarīji pareizi?
To, ka es esmu atbraukusi uz šejieni un ka es pārstāvu Latviju. Esmu pelnījusi šo vietu. Sākums bija ļoti, ļoti cerīgs, vienkārši stress kājās iegāja un līdz ar to nebija ātruma un metiena garuma. Vainīga pati vien esmu. Jāsamierinās ar to, kas ir, lai gan nav slikts rezultāts.
Izskatījās, ka visu spēku gribēji ielikt jau pirmajā metienā?
Tāds arī ir vienmēr mans plāns - pirmais vai pēdējais metiens.
Pirmajai mest ir labi vai slikti?
Forši. Tas ir aderenalīns, ka esi vēl silta. Nav jāgaida un nav jāmeklē skatiens kaut kur sektora lejā, lai neredzētu rezultātus un neizsistu no līdzsvara. Man patīk mest pirmajai. Izloze bija laba.
Sacīji, ka stress bija kājās, taču šī ir jau trešā olimpiāde?
Tas nav tāds stress. No satraukuma stress aiziet uz kājām, un kājas paliek mīkstas. Tas ir tāds termins. Gadās man, bieži gadās, kad uzkurinu, uzkurinu sevi un kaut kāda momentā pārdegu.
Cik tālu šāda līmeņa sacesnībās ir jāmet, lai būtu drošība par iekļūšanu finālsacensībās?
62,50 vai vismaz 62 metri. Ir augsta kvalifikācija, tāpēc neviena nemetīs tā brīvi, tikai ieskaitei. Visas ies uz maksimumu, līdz ar to visas iet mest kā finālā.
Kvalifikācijas robeža iespaido, kad redzi, cik tālu ir jāaizmet, lai tiktu finālā?
Nevajadzētu iespaidot. Tas ir, kā kuru metēju. Iesildoties jau ir iespēja gūt pozitīvu redzējumu, ja šķēps lido tuvu pie kvalifikācijas atzīmes un esi uz pareizā ceļa. Tas nav noteicošais rezultāta uzrādīšanā.
Vakara sesijā bija pustukšas tribīnes. Tas neiespaido?
Šoreiz uz tribīnēm mazāk skatījos. Galvenais, lai treneris sēž tribīnēs.
Vai sekas atstāja arī šogad izslimotā angīna?
Robu iecirta uz Eiropas čempionātu Amsterdamā. Es uzskatu, ka esmu šī gada labākajā formā. Vienkārši man neizdevās labākais metiens. Jo es iegāju bedrē un no bedres gāju augšā. Forma uzlabojās, un es to redzēju trijos pēdējos mešanas treniņos, kad esmu gatava mest tuvu personiskajam rekordam. Pašai rūgtums, ka nepiepildīju savu sapni. Man nevienam citam nav jāpierāda, tikai sev.