«Es būšu tāds, kāds esmu,» stājoties amatā, sacīja M. Kučinskis. Viņš demonstrēja ārējo mieru un, iespējams, tā iemidzināja sabiedrotos. Viņi satrūkās, kad premjers negaidīti atmeta atpakaļ ministru iesniegtos rīcības plānus, prasot tajos rakstīt tikai tos pasākumus, kuriem būs nauda. Tas gan nedaudz iedragāja kādu citu apņemšanos - panākt, lai valdība strādā kā vienota komanda -, jo publiskā kritizēšana dažos kliedēja komandas izjūtu. Bijusī premjere Laimdota Straujuma (Vienotība) kā vienu no pašreizējās valdības mīnusiem Dienai minēja tieši to, ka «tajā nejūt komandas garu». Viņa atmin, ka arī savā laikā tikusies ar ministriem, bet to uztvērusi kā ikdienas darbu. Jo īpaši daudz viņai nācies runāt ar veselības ministru Gunti Belēviču (ZZS), kuram jau tolaik sacījusi, ka 2017. gadā jābūt skaidrībai par veselības finansēšanas modeli, un ministram bija laiks tam gatavoties.
Vai Belēviču upurēs
Veselības ministrs G. Belēvičs, no kura tiek gaidītas reformas veselības sistēmā, ir vienas no premjera rūpēm. Kuluāros jau runā - ja ZZS netiks galā ar G. Belēviču, viņu upurēs, paraujot līdzi arī izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski (Vienotība). Viņu atbildības sektoros plānotās reformas ir divas no valdības prioritātēm. Par «rūpju bērnu» var uzskatīt arī tieslietu ministru Dzintaru Rasnaču (NA), kurš, atsaucoties uz partijas konservatīvajām vērtībām, nenodrošināja neatkarīgu vērtējumu un diskusijas par Stambulas konvenciju, kā arī izraisīja rezonansi ar savu publisko komunikāciju. Jāpiebilst, Stambulas konvencijas parakstīšana un Latvijas uzņemšana OECD jeb ekonomiski attīstītāko valstu klubā ir valdības sasniegumi, kam priekšdarbi veikti iepriekšējā valdībā.
ZZS frakcijas vadītājs A. Brigmanis domā, ka G. Belēvičam jādod iespēja strādāt, «jo viņš ir tas cilvēks, kurš grib darīt un to var». Taču K. Šadurski ZZS aicinās uz frakcijas sēdi, prasot pārstrādāt pedagogu algu modeli. M. Kučinskim ir skaidrs, kā rīkosies, - ministrus vērtēs pēc tā, kā viņi būs izpildījuši rīcības plānos uzrakstīto. Premjeru iepriecina Valsts kontroles ziņojums, kurā atklātie fakti par ministriju nepamatotajiem tēriņiem valdībai nākuši īsti laikā. Tikmēr finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) jau rāda nākamā gada valsts budžeta sagatavošanas gaitu, sākot ar visu ministriju budžeta auditiem un beidzot ar katra ministra iztaujāšanu individuāli. Par to nepārtraukti tiek ziņots, un tas liecina par labu sabiedrisko attiecību speciālistu klātbūtni. Tajā pašā laikā neizskaidrotas ir palikušas vērienīgās reformas Valsts ieņēmumu dienestā (VID), ieskaitot darbinieku rotāciju, kas citu partiju politiķos rada aizdomas, ka «te kaut kas nav tīrs».
Latvija mainās
Uz vaicāto, vai šīs valdības laikā ir sākušās pārmaiņas, opozīcijā esošās Saskaņas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs Dienai atbildēja apstiprinoši: «Latvija mainās, bet tas nav tikai Kučinska nopelns.» J. Urbanovičs nekonkretizēja, vai pārmaiņas ir uz labu vai sliktu un kura nopelns vēl tas varētu būt. «Kučinskis ir viens no komandas, kurā ir daudz ļaužu. Viņš demonstratīvi parāda, ka nepretendē uz vadoņa lomu. Māris ir lādzīgs, prātīgs, izturēts un foršs. Viņu var mīlēt latvietis parastais,» uzskaitīja J. Urbanovičs. Jāatgādina, ka šajā komandā ir arī ZZS sabiedrotais no Ventspils Aivars Lembergs. Saskaņas līderis piekrīt, ka viņa ietekme ir liela «un daudzos gados veiktās investīcijas politikā dod augļus».
Saskaņa nereti ir parādījusi sevi kā ZZS slēptā atbalstītāja situācijās, kad palīdzība ir jāmeklē pie opozīcijas. Abi politiskie spēki satuvinājās, kad pēc Saeimas ārkārtas vēlēšanām kopā strādāja opozīcijā. J. Urbanovičs nedomā, ka Saskaņai ar ZZS būšot lemts kādreiz strādāt kopā valdībā, jo nākamajās vēlēšanās ZZS viena pati iegūšot vairākumu vai kopā ar Nacionālo apvienību Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) divatā izveidošot valdību.
Nebaida jaunas vēlēšanas
Valdība jau ir piedzīvojusi Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības rīkoto tautas sapulci Doma laukumā, kurā tai tika izteiktas daudzas prasības, kas saistītas ar finansējumu. Šajā laikā Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība jau ir prasījusi Saeimai vērtēt M. Kučinska atbilstību amatam, pieļaujot, ka varētu nākties lūgt Valsts prezidentu Raimondu Vējoni rosināt Saeimas atlaišanu. Jāpiemin arī Artusa Kaimiņa jaundibinātā partija KPV, kuras līdera publiskie paziņojumi arī vērsti pret ZZS un tās vadošajiem politiķiem. Viņi pieļauj, ka tā ir mērķtiecīgi organizēta kampaņa, kurā tiek ieguldīti līdzekļi, nolūkā šķelt ZZS un mazināt tās ietekmi.
Savā laikā arī Vienotība ir piedzīvojusi ko līdzīgu, un arī tās līderi atsaucās uz kādiem vārdā nenosauktiem spēkiem, kas iegulda resursus partijas nomelnošanā. Uz vaicāto, vai ZZS tagad nav saņēmusi pretsitienu, A. Brigmanis atbildēja: «Es neesmu tādās kampaņās piedalījies un tādas metodes neatzīstu.» ZZS frakcijas priekšsēdi nebaidot ne uzbrukumi, ne arī Saeimas ārkārtas vēlēšanas, taču diez vai citi politiskie spēki tās gribētu piedzīvot. «Ejot uz valdību, mēs apzinājāmies, uz ko ejam. Ja cīņa, tad cīņa, un mēs nesamierināsimies. Padošanās te nekādas nebūs,» teica A. Brigmanis. Viņš cer, ka pēc 4. jūlija, kad Vienotība kongresā vēlēs jaunu vadību, arī šis politiskais spēks kļūšot par konstruktīvu partneri. «Vienotībai ir labi ministri, un tās vēlētājs ir izglītots - viņš neatbalsta destruktīvu rīcību un sagaida konstruktīvu darbu,» sacīja A. Brigmanis.
Tas sakrita ar to, ko teica viens no Vienotības priekšsēža amata kandidātiem, frakcijas vadītājas vietnieks Edvards Smiltēns. Viņš apstiprināja, ka Vienotība būšot konstruktīvs sabiedrotais un nepieciešamības gadījumā palīdzēšot G. Belēvičam, «taču mēs neklusēsim, ja redzēsim, ka tiek darītas nepieņemamas lietas». Vienotība jau to centās darīt, iebilstot pret veidu, kā tiek veikta vērienīgā VID personu rotācija, taču drīz vien tika apklusināta ar atgādinājumu, kas pie varas Finanšu ministrijā bija līdz šim.
Savu īpašo pozīciju gan iepriekš, gan arī tagad demonstrē Nacionālā apvienība, pret kuru ZZS ir saudzīgāka. NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars apstiprināja, ka no savām prioritātēm partija nedomā atteikties un premjeram tās esot labi zināmas. Šajā valdībā attiecības ar valdošo partiju Nacionālajai apvienībai esot pragmatiskākas, taču R. Dzintars uzskata, ka lielais pārbaudījums būšot valsts budžeta pieņemšana.