Ir daudz uzdevumu - tā par Latvijas vietu klimata pārmaiņu kartē teica Uģis Rotbergs, Pasaules Dabas fonda vadītājs, dienā, kad sākās ilgi gaidītā Kopenhāgenas Klimata pārmaiņu konference. Tajā valstu vadītājiem zināmā mērā jāizšķir cilvēces liktenis - jāpieņem jauns siltumnīcefekta gāzu daudzumu ierobežojošs līgums, kas stāsies Kioto protokola vietā.
Kā skaidro Vides ministrijas (VidM) pārstāvis Valdis Bisters, Latvija ir ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām un tās Kioto protokola dalībvalsts, tādējādi mums ir saistības par siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu. Eiropas Savienība (ES) uzņēmusies līdera lomu starptautiskajās sarunās - gatava vienpusēji samazināt emisijas par 20% līdz 2020.gadam salīdzinājumā ar 1990.gadu, kā arī šo mērķi palielināt līdz 30%, ja līdzvērtīgas saistības uzņemas arī citas attīstītās valstis un arī vairāk attīstītās jaunattīstības valstis dos atbilstošu ieguldījumu. ES arī apņēmusies sniegt taisnīgu ieguldījumu jaunattīstības valstu klimata politikas atbalstam, kas nozīmē, ka valstīm (izņemot vismazāk attīstītās) būs jāpiedalās ar savu iemaksu. Klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumiem nepieciešamais starptautiskais finansējums tiek vērtēts ap 100 miljardiem eiro gadā, no kuriem ES un tās dalībvalstu sniegtais finanšu ieguldījums varētu būt 2,5-15 miljardi eiro gadā. Tiesa, VidM norāda, ka Latvija jau vērsusi uzmanību uz savām ierobežotajām iespējām finansiāli atbalstīt jaunattīstības valstis.
Saistībā ar Kopenhāgenas konferenci V.Bisters saka: «Latvijas pozīcija ir, lai būtu divi principi - atbildība par emisijām, proti, kuram ir vairāk emisiju, tam ir vairāk jādara, lai ierobežotu emisijas. Otrs - saistības ir jāpilda atbilstoši maksātspējai.» «Attīstītajām valstīm vajadzētu apņemties radikāli samazināt izmešu apjomus, jaunattīstības valstīm vajadzētu veidot ekonomisko izaugsmi, pēc iespējas atstatītu no fosilajiem izmešiem, lai nebūtu fosilā kurināmā ekonomika,» apgalvo U.Rotbergs. Patlaban Latvija no atjaunojamajiem resursiem iegūtās enerģijas īpatsvara kopējā patēriņā izskatās salīdzinoši labi - tā ar saviem 33% (mērķis - 40%) ir otrajā vietā pēc Zviedrijas, lielā mērā pateicoties sabūvētajām hidroelektrostacijām, atzīst U.Rotbergs.