Ekonomikas ministrijas informācija liecina, ka daudzdzīvokļu ēku siltināšanā joprojām nepārspēts līderis ir Valmiera, kur nosiltinātas 37 daudzdzīvokļu ēkas. Tikai par vienu mazāk ir Liepājā, 31 siltināta daudzdzīvokļu ēka ir Ventspilī, 25 nosiltinātas daudzdzīvokļu mājas ir Rīgā, 22 - Limbažos. Dažās pilsētās siltināto daudzdzīvokļu ēku skaits pārsniedz desmit, bet lielākoties Latvijas pilsētās ir tikai viena līdz četras siltinātas daudzdzīvokļu ēkas.
Lai gan Rīgā daudzdzīvokļu namu siltināšana notiek samērā pasīvi, tomēr a/s Rīgas siltums pārstāvji uzskata, ka tieši galvaspilsētā ēku siltināšanas programmai ir liels potenciāls. Pamatā iedzīvotāji veicot individuālus siltināšanas pasākumus, piemēram, nomaina logus, aprīko sildķermeņus ar termoregulatoriem. «Iedzīvotāju pasivitātes iemesls varētu būt neizpratne par ieguvumiem no ēkas kopējās renovācijas un nespēja vienoties par energoefektivitātes pasākumiem savā namā. Domājam, ka arī samērā zemie ienākumi ir būtisks iemesls pasivitātei,» skaidro Rīgas siltuma pārstāve Linda Rence un piebilst, ka mājās, kurās veikti energotaupīšanas pasākumi, apkures izmaksas ir zemākas pat līdz 50%.
Valmieras pilsētas pašvaldībā Dienai stāstīja, ka lielākā starpība starp apkures maksu siltinātā un nesiltinātā daudzdzīvokļu mājā šī gada janvārī bija 1,94 eiro par kvadrātmetru. Pašvaldībā skaidro, ka galvenais iemesls, kāpēc iedzīvotāji pieņem lēmumu par namu siltināšanu, ir apkures izmaksu samazinājums. Apkures izmaksas pa mēnešiem, norādot konkrētas mājas, tiek publicētas pašvaldības mājaslapā, un iedzīvotāji paši salīdzina, analizē un vērtē.
Arī Fortum Jelgava piegādā siltumenerģiju vairākām nosiltinātām ēkām. Salīdzinot nosiltināto ēku siltumenerģijas patēriņu pirms un pēc siltināšanas, tas samazinājies vidēji par 30-60%. Rūpīgi nosiltinātās ēkās siltumenerģijas patēriņš samazinās vidēji par 50%. Fortum Jelgava pārstāvji norāda, ka jāņem gan vērā arī karstā ūdens izlietojuma daudzums, kas, samazinoties izmaksām par apkuri, parasti pieaugot.