Izvēlas vietējos
Piemēram, lielākā Latvijas ēdināšanas uzņēmuma Lido pieredze liecina, ka vietējie ražotāji spēj piedāvāt konkurētspējīgus produktus gandrīz visās preču grupās. Visciešākā sadarbība un lielākie vietējo ražotāju apjomi ir dārzeņu, gaļas, piena un dzērienu produktu grupās. Ēdinātāja ilggadēju partneru vidū ir dārzeņu ražotājs Baltijas dārzeņi, piena pārstrādes uzņēmums Rīgas Piena kombināts, vistas gaļas produktu ražotājs Ķekavas putnu fabrika, kečupu, majonēžu u. tml. produktu ražotājs Spilva (tagad Orkla Foods Latvija grupas sastāvdaļa) u. c. «Ne vietējos piegādātājus nākas izvēlēties, ja vietējie ražotāji nespēj izaudzēt vai piedāvāt pietiekami plašu un konkurētspējīgu produktu klāstu. Tās bieži vien ir garšvielas, zivis, eksotiski augļi, dārzeņi nesezonā, bakaleja. Importējamo produktu apjoms gan ir salīdzinoši neliels,» atklāj a/s Lido valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.
Viens no Lido un arī Baltic Restaurants (zīmols Daily) piegādātājiem ir maizes ražotājs Fazer Bakery Baltic, kas sadarbojas arī ar nelielām vietējām kafejnīcām un restorāniem, kam piegādā gan svaigu maizīti, gan maizi un dažādas smalkmaizītes sasaldētā veidā. «Piegādes apjomi ir ļoti atšķirīgi, taču katrs sadarbības partneris ir svarīgs, tāpēc cenšamies vienoties par abpusēji izdevīgu darījumu,» norāda Fazer Bakery Baltic pārstāve Baiba Gulbe. Pašreiz maizes ražotāja sadarbība ar ēdinātājiem ir samērā neliela daļa no biznesa, taču ilgtermiņā šajā virzienā ir iespējas augt, it īpaši, ņemot vērā to, ka uzņēmums paplašina savu saldētās produkcijas portfeli.
Viens no argumentiem par labu sadarbībai ar vietējiem ražotājiem ir iespēja ēdinātājam pārredzēt sadarbības partneru ražošanas procesu. Turklāt Latvijas uzņēmumi ir daudz pieejamāki - var aizbraukt apskatīties ražotni, ražošanas procesus un pārliecināties par galaprodukta kvalitāti un izcelsmi. Arī dažādas nestandarta situācijas risināt uz vietas ir efektīvāk nekā to darīt attālināti. Svarīgs faktors, plānojot dabīgu un svaigu produktu loģistiku, ir arī attālums, lai precei nav daudz laika jāpavada ceļā.
Karotītes arī ēdināšanā
Pēdējos gados arvien vairāk vietējo pārtikas ražotāju sadarbojas ar ēdināšanas uzņēmumiem. «Pirmkārt, tas ir izdevies, pateicoties Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas attīstībai, jo tiem produktiem, kuriem ir piešķirta Zaļā vai Bordo karotīte, ir priekšrocības valsts un pašvaldību iepirkumos. Otrkārt, pēdējos gados arvien vairāk visā pasaulē, arī Latvijā, novērtē vietējo ražotāju un vietējās produkcijas priekšrocības. Proti, patērētāji arvien vairāk apzinās, cik svarīgi ir patērēt vietējos produktus un atbalstīt vietējos ražotājus,» norāda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. Jāņem vērā, ka ļoti būtisks klients vietējiem pārtikas ražotājiem ir valsts un pašvaldības iestādes, kas nodrošina ēdināšanu, piemēram, skolās.
Šī vietējā atbalsta kustība zināmā mērā ir kļuvusi par modes lietu, un ir cerības, ka šī tendence turpinās attīstīties un lojalitāte vietējiem ražojumiem palielināsies. Ik pa laikam dažādas asociācijas, iestādes un uzņēmēji rīko kampaņas, atgādinot iedzīvotājiem labāk izvēlēties vietējās preces. Piemēram, viena no redzamākajām bija Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras 2014. gadā kūrētā akcija Pērc vietējo - vairo savu un Latvijas labumu!, kas sakrita tieši ar Krievijas ieviestajām sankcijām Eiropas, t. sk. Latvijas, produktiem. Kā argumenti tika izmantoti gan skaidrojumi par naudas apgrozību, darbvietām, gan emocionāli saukļi par iespēju apturēt migrāciju u. tml. Precīzu datu par kampaņu efektu nav, tomēr dažādu uzņēmēju asociāciju pārstāvji pauž viedokli, ka šādas akcijas ir lietderīgas un ar mazāku vai lielāku laika nobīdi efekts ir jūtams - vietējiem produktiem tiešām tiek dota lielāka priekšroka. I. Šure arī teic, ka sadarbību ar vietējiem ražotājiem nākotnē noteikti palīdzēs veicināt federācijas ideja ieviest «karotītes» arī sabiedriskās ēdināšanas sektorā. Interesi par to ir izrādījuši arī ēdinātāji, un šī gada laikā kopā ar partneriem federācija jau cer izstrādāt skaidrus kritērijus.
Apjoma faktors
Vietējie pārtikas ražotāji labprāt vairāk sadarbotos ar vietējiem ēdināšanas uzņēmumiem, jo tas ir visai liels tirgus segments, ir pārliecināta I. Šure. Tomēr ir daudz dažādu apstākļu, kas šo sadarbību ietekmē.
Viens no tiem, protams, ir apjomi, ko ēdināšanas uzņēmumi ir gatavi pasūtīt, jo ražotājam nav izdevīgi vest pāris kastu ar produkciju vairāku simtu kilometru attālumā. Tajā pašā laikā tā ir iespēja kādam vietējam reģionālajam ražotājam, kuram attālums līdz ēdinātājam ir mazāks un arī apjomi daudz pieņemamāki. Un, lai arī mazākie ēdinātāji, kas atrodas Latvijas reģionos, interesantāki ir nelielajiem reģionālajiem pārtikas ražotājiem, šobrīd, kad ekonomiskā situācija Latvijā un Eiropā nav pārāk spoža, katrs klients ir zelta vērtē, un pārtikas ražotāji meklē dažādus veidus, lai attīstītu sadarbību. Turklāt Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka Latvijas ēdināšanas uzņēmumu apgrozījums pēdējos pāris gados audzis par 9-10% gadā, kas ir atzīstams sniegums un liecina par biznesa iespējām.
Lielie ēdināšanas uzņēmumi, kas lielākoties atrodas Rīgā, interesē visus pārtikas ražotājus - gan lielus, gan mazus. Lido, kas galvenokārt dod priekšroku tiešai sadarbībai ar vietējiem ražotājiem, rīkojoties pēc savas pārliecības, ka ēdiens ir jāgatavo tikai no dabīgām izejvielām, bez mākslīgām krāsvielām vai garšas pastiprinātājiem, šo principu īsteno sadarbībā ar vietējiem ražotājiem. Piemēram, Spilva pēc Lido lūguma un kopēji izstrādātas receptes sāka piegādāt ēdinātājam kečupu un majonēzi bez konservantiem.
Entuziasma nav
Jautāti, vai ir jūtama tendence, ka vietējie uzņēmumi vēlētos vairāk sadarboties savā starpā, uzņēmumu pārstāvji atbild noliedzoši. B. Gulbe teic, ka daudzi ēdināšanas uzņēmumi paši cep maizi, kas tiek uzskatīta par pievienoto vērtību. «Daudzi sadarbojas ar vairumtirgotājiem, kas nodrošina plašu ne tik tradicionālas maizes klāstu, t. sk. maizītes, smalkmaizītes, čabatu, kruasānus, graudu un sēklu bagetes utt., kas tiek iepirkti saldētā veidā. Pārsvarā gan tie varētu būt importēti produkti, jo vietējā tirgū piedāvājums nav plašs,» vērtē Fazer Bakery Baltic pārstāve.
Arī R. Auziņa nav novērojusi vietējo pārtikas ražotāju skaita izmaiņas pēdējos gados. Turklāt līdz ar Lido ieiešanu ārvalstu tirgos, nedaudz ir pieaugusi ārvalstu ražotāju un piegādātāju loma, taču joprojām gan uz Tallinu, gan drīzumā arī uz Berlīni lielāko daļu produktu ēdinātājs vedīs no Latvijas.