«Kamēr neesi pirmais, vienmēr var labāk,» ierasti kaujiniecisks arī Vinterbergā bija Juris Šics. Jānovērtē arī trešā pozīcija, jo abas vadošās Vācijas ekipāžas šosezon ir ļoti tālu priekšā visiem pārējiem, tāpēc viņus apsteigt - īpaši jau Vācijas trasē - nešķita reāli. Lai gan brāļi jau kopš Amerikas posmiem kopvērtējumā cīnās par trešo vietu, uz goda pjedestāla viņi kāpa tikai otro reizi, turklāt iepriekšējā bija jaunieviestajā Sprinta kausā, kurā labākie tiek noteikti bez starta rāviena un tikai vienā braucienā.
Ne mazāk spraigi Vinterbergā klājās otrai Latvijas ekipāžai, jo treniņos tikai vienā no sešiem braucieniem Oskars Gudramovičs un Pēteris Kalniņš sasniedza finišu, taču Nāciju kausā izdevās kvalificēties pamatsacensībām, kurās divi itin solīdi braucieni ļāva finišēt septītajā vietā. «Jāsaka, ka Pēteris ar Oskaru pārsteidza, ņemot vērā, cik smagi gāja treniņos. Diemžēl to nevaru teikt par vīru sniegumu,» sacīja Latvijas izlases galvenais treneris Kaspars Dumpis.
Vīru likstas sākās jau treniņos, kuros traumās iedzīvojās Mauriņš un Dārznieks. Viņi jau atgriezušies Latvijā un, visticamāk, izlaidīs arī šīs nedēļas posmu Lillehammerē. Inārs Kivlenieks un Riks Kristens Rozītis kvalificējās pamatsacensībām, taču Ināru tajās pievīla gan braukšana, gan tehnika - visai stiprā sniegā neizdevās uzminēt ar sliecēm. Vēl vairāk pārdzīvojumu bija nesenajam junioram Rozītim, kurš veica labu pirmo braucienu, taču kļūdījās labirintā, tādēļ nevarēja pakāpties augstāk par 30. vietu. Mierinājumu nedeva arī sestais rezultāts otrajā braucienā. «Labs bija ne tikai otrais, bet arī pirmais brauciens līdz divpadsmitajai virāžai. Labirints kļūdas nepiedod...» atzina 20 gadu vecais Rozītis.
Elīza Tīruma izcīnīja astoto vietu sieviešu konkurencē, savukārt stafetes komanda palika ceturtajā vietā.