Putina pārsteigumi
«Pilsoņu karš jau sācies,» separātistu līderi Denisu Pušiļinu citēja raidorganizācija CNN. «Referendums tam var pielikt punktu un ievadīt politiskos procesus,» sacīja D. Pušiļins, piebilstot, ka separātistu «Tautas padome» ceturtdien pieņēmusi vienbalsīgu lēmumu nepārcelt referenduma norises datumu.
Krievijas prezidents trešdien pārsteidza rietumvalstis, aicinot separātistus atlikt referendumu. Pēc V. Putina teiktā, balsojuma atlikšana pavērtu ceļu «dialogam» starp separātistiem un Kijevu, ļaujot izvairīties no vardarbības. V. Putins arī ziņoja, ka atsauc karaspēku no Ukrainas pierobežas teritorijas. Tomēr pēc NATO un ASV ziņotā, ceturtdien Krievijas karaspēks aizvien atradās pierobežā. Pats V. Putins tikmēr apmeklēja militārās mācības, kurās notika ballistisko raķešu izmēģinājumi.
Vācija un citas Eiropas valstis uzteica Krievijas «konstruktīvo toni», tomēr ar piesardzību raudzījās uz V. Putina pēkšņo domu maiņu.
V. Putina preses sekretārs ceturtdien pat paziņoja, ka Krievija varētu atzīt 25. maijā gaidāmās Ukrainas prezidenta vēlēšanas, ja vien Ukraina pārtrauks militārās operācijas pret separātistiem. Tomēr Krievija drīz vien atgriezās pie ierastās retorikas, saucot vēlēšanas par «bezjēdzīgām, jo Kijeva sacīja, ka nav gatava pārtraukt operācijas.
Bēg no jaunām sankcijām
Analītiķi norāda, ka V. Putins, visticamāk, rēķinājies, ka separātisti nepakļausies aicinājumam atlikt referendumu. «Tas var tikt izmantots, lai parādītu, ka cilvēki Ukrainas austrumos nav krievi, ka viņi nesaņem pavēles no Krievijas, ka Krievija nevar tos kontrolēt, jo viņi dara, ko paši grib,» ziņu aģentūrai Reuters sacīja Maskavā bāzētā Kārnegija centra eksperte Marija Lipmane. «Viņš distancē Krieviju no referenduma.»
Par labu šādam solim Kremlis varētu būt nosvēries, lai pasargātu Krieviju no jaunām sankcijām. V. Putins pirms tam jau atzinis, ka rietumvalstu līdz šim piemērotās sankcijas sāpīgi ietekmējušas Krievijas ekonomiku. Eiropas Savienības ārlietu ministriem 12. maijā plānota sēde, kurā tiks skatīta iespēja Krievijai piemērot jaunas sankcijas.
Ceturtdien publiskotie sabiedriskās domas aptaujas rezultāti vēsta, ka vairākums ukraiņu atbalsta valsts vienotības saglabāšanu. Pētnieciskā institūta Pew Research Center pagājušajā mēnesī veiktā aptauja rāda, ka Ukrainā 77% iedzīvotāju vēlas, lai valsts saglabātu līdzšinējās robežas. Zīmīgi, ka līdzīgs atbalsts valsts vienotībai ir arī austrumu apgabalos, kur šādi domā 70% iedzīvotāju.