Ammānā ierasta parādība ir tā, ka maršruta taksometra šoferis negaidīti var piestāt un doties uz kafejnīcu padzert kafiju, kā arī uzsaukt kafiju pasažieriem, vai arī, pasažierus nebrīdinot, iebraukt benzīntankā pēc degvielas savam autotransporta līdzeklim.
Sastrēgumi Ammānā ir jūtami tāpat kā Rīgā, savukārt ceļu satiksmes noteikumu neievērošana Jordānijā nevienu neuztrauc. Ja godīgi, man šķiet, ka pat policisti, kas šeit redzami uz katra stūra, ceļu satiksmes noteikumu neievērošanai īpaši nepievērš uzmanību.
Darba dienas ilgums Ammānā ir tāds pats kā Latvijā - astoņas stundas, bet jāsaka godīgi, daudzu vietējo iedzīvotāju darba produktivitāte krietni zemāka, nekā Eiropā ierasts, lielākoties tāpēc, ka bezgala daudz laika tiek tērēts, tiekoties klātienē ar klientiem, runājot pa telefonu, apspriežoties ar kolēģiem un sadarbības partneriem, respektīvi, bezgala daudz laika tiek aizvadīts sarunās, jo Jordānijas iedzīvotāji ierasti dod priekšroku sarunām, nevis saziņai rakstveidā. Iespējams, tieši augstākas darba produktivitātes dēļ amerikāņi un eiropieši Tuvajos Austrumos ir lielā cieņā.
Ierastās brīvdienas te ir piektdiena un sestdiena, nevis sestdiena un svētdiena. Pagaidām man vēl grūti iesākt darba nedēļu svētdienā, bet ceturtdien aptvert, ka nākamajā rītā nav jāiet uz darbu.
Man jāpierod arī pie lūgšanu saucieniem. Šķiet, laiku noteikt būšu iemācījusies pēc tiem - 12.40 un 13.10, 15.40 vai 16.10 un 18.40 vai 19.10. Šīs trīs lūgšanas es regulāri dzirdu ik dienas un arī pamanu islāmticīgos kolēģus ar paklājiņiem rokās nemanāmi pazūdam telpā aiz slēgtām durvīm.
Mana pietura mājupceļā pēc darba ir pilsētas daļa, kur satiekas nabadzīgā un bagātā Ammāna. Tūristi šo rajonu iecienījuši tā vēsturiskuma dēļ, Citadele un Romiešu teātris ir rokas stiepiena attālumā. Te var atrast labus un lētus restorānus, kas slēpjas tumšās šķērsieliņās, iedzert svaigi spiestu cukurniedru vai granātābolu sulu, netālā veikaliņā iegādāties īsta zīda, kašmira vai kamieļvilnas šalli un, protams, apmeklēt arī zeltu tirgu, kur no karātu daudzuma un zelta spožuma žilbst acis. (Cenas gan arī žilbinošas.) Rajons pārpildīts arī ar maziem veikaliņiem, kur pārdod interesantas dažādu zīmolu eļļas un smaržas.
Daudzviet var redzēt cilvēkus kafejnīcās smēķējam ūdenspīpi. Gan jauni, gan veci, gan sievietes, gan vīrieši, visi, ietinušies dūmos un sarunu mākoņos, pavada milzumdaudz laika.
Vēlāk vakarā, kad jau satumst, interesanti novērot pilsētas pakalnu ainavā mirdzam mošeju tornīšus, kas izgaismoti ar zaļu, islāmu simbolizējošu gaismu.