Korbins pauž atbalstu
Referenduma «vaininieks» - Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons - karalistes vēsturē vienu no nozīmīgākajiem tautas balsojumiem izsludināja 20. februārī tikai dažas stundas pēc tam, kad viņš Briselē ar pārējo 27 ES dalībvalstu līderiem bija panācis vienošanos par izmaiņām bloka un Lielbritānijas attiecībās. Vienošanās stāsies spēkā, ja briti nobalsos par palikšanu ES.
Sarunās ar ES D. Kemerons panāca, ka Lielbritānija varēs ierobežot strādājošo pabalstus iebraucējiem no pārējām bloka dalībvalstīm. ES piekrita D. Kemerona prasībai garantēt, ka Lielbritānija nebūs daļa no plāna par «vēl ciešāku savienību» un britiem neuzspiedīs nomainīt nacionālo valūtu mārciņu pret ES vienoto valūtu eiro. Briti arī panāca, ka ar vismaz 55% ES dalībvalstu nacionālo parlamentu atbalstu varēs bloķēt Eiropas Parlamenta pieņemtās likuma normas.
D. Kemerons uzskata, ka panāktā vienošanās ar ES nāks par labu Lielbritānijas nacionālajām interesēm, tāpēc premjers iestājas par valsts palikšanu ES. Premjeru atbalsta arī 16 valdības ministri no D. Kemerona vadītās Konservatīvās partijas. Lielbritānijas palikšanu ES saimē atbalsta arī lielākais opozīcijas spēks - Leiboristu partija, Skotu nacionālā partija, Liberāldemokrātu partija un velsiešu nacionālistu partija Plaid Cymru, vēsta raidsabiedrība BBC.
Leiboristu partijas vadītājs Džeremijs Korbins, kuram iepriekš pārmesta nekonkrēta nostāja par Lielbritānijas turpmāko dalību ES, ceturtdien nāca klajā ar speciālu uzrunu, lai mudinātu leiboristu atbalstītājus referendumā balsot par britu palikšanu ES.
«Gadu gaitā esmu kritizējis daudzus ES pieņemtos lēmumus, joprojām esmu kritisks pret tās trūkumiem - sākot ar demokrātijas deficītu un beidzot ar institucionālu spiedienu regulēt vai privatizēt sabiedriskos pakalpojumus,» viņu citē ziņu aģentūra Reuters. «Tāpēc Eiropai ir jāmainās. Bet pārmaiņas var panākt, tikai strādājot kopā ar mūsu sabiedrotajiem ES. Ir pilnīgi iespējams būt kritiskam [pret ES] un vienlaikus pārliecinātam, ka mums vajag palikt ES.»
Skaidrības nav
Vēlētāju aptaujas nevieš skaidrību, kāds varētu būt iznākums referendumam, kas var būtiski izmainīt Lielbritānijas un ES nākotni.
39% izlēmušo vēlētāju vēlas balsot par Lielbritānijas palikšanu ES, bet tikpat daudzi noskaņojušies balsot par izstāšanos, liecina ceturtdien laikrakstā The Times publicētās aptaujas rezultāti. 5% apgalvojuši, ka nepiedalīsies referendumā, bet 17% vēl nav izlēmuši. Visticamāk, tieši pēdējie izšķirs balsojuma iznākumu.
Lielbritānijas vēlēšanu komisija šonedēļ nosaukusi oficiālās kampaņas, kas aģitēs par valsts izstāšanos un palikšanu ES.
Par status quo britus mēģinās pārliecināt kampaņa Britain Stronger in Europe (Spēcīgāka Lielbritānija Eiropā), kuras neoficiālais līderis būs D. Kemerons. Tai pieslējušies gan ietekmīgi Konservatīvās partijas biedri, gan Leiboristu partijas locekļi. Šai nometnei finansiālu atbalstu solījušas investīciju bankas Goldman Sachs un Citibank.
Savukārt par Lielbritānijas aiziešanu no ES aģitēs Vote Leave (Balso par izstāšanos), kuras viens no līderiem ir D. Kemerona partijas biedrs Londonas mērs Boriss Džonsons. Kampaņas sastāvā neiekļausies zināmākais britu eiroskeptiķis Naidžels Farādžs, kurš vada Apvienotās Karalistes Neatkarības partiju. Vote Leave locekļi bažījušies, ka N. Farādža uzsvars uz imigrāciju kā centrālo kampaņas tēmu var atbaidīt centriski noskaņotos vēlētājus.
Abas kampaņas aģitācijas pasākumiem drīkstēs tērēt ne vairāk par septiņiem miljoniem mārciņu (8,8 miljoni eiro), katra no tām varēs saņemt arī valsts finansējumu 600 tūkstošu mārciņ u (755 tūkstoši eiro) apmērā. Neoficiālās kampaņas varēs tērēt ne vairāk par 700 tūkstošiem mārciņu (881 tūkstotis eiro).