Par Pļavniekkalna sākumskolas turpmāko likteni Ķekavas domē runāja jau 2013. gadā, kad Diena rakstīja par skolas ēkas drošību.
Toreiz izrādījās, ka ēka trīs gadus nav nodota ekspluatācijā, savukārt piebūve, kas veidota no moduļiem, nevar būt ilgtermiņa risinājums.
Pērn noticis metu konkurs par jaunu skolas ēku, tajā uzvarējis arhitektu biroja ar4 piedāvājums.
Ja šodien dome pieņems lēmumu jauno projektu īstenot, sāksies projektēšana, būvdarbus paredzēts sākt nākamā gada jūnijā un pabeigt gada laikā.
Domes iecere ir nojaukt skolas ēku līdz pamatiem un tās vietā būvēt jaunu, lielāku. Savukārt skolēnu vecāki daudz piemērotāku vietu jaunajai ēkai saredz blakus bērnudārzam Bitīte un nevēlas vecās skolas nojaukšanu, bet izmantot to citām vajadzībām.
Kā Dienai skaidro Pļavniekkalna sākumskolas padomes priekšsēdētājs Neils Kalniņš, šādi netiktu traucēts mācību process un nākotnē skolā vietas bērniem netrūktu.
Strīdniekiem gan krietni atšķiras viedoklis par to, kā pieaugs skolēnu skaits. Patlaban skolā mācās 205 skolēni, jaunajā ēkā vieta būtu 288 bērniem, tas, pēc Ķekavas novada domes priekšsēdētāja Anda Damlica (Reģionu alianse) domām, būs pilnībā pietiekami. Klasē būs 24 skolēni, bet grupas var veidot arī lielākas, nodrošinot vietu 336 bērniem.
Turpretī vecāku aplēses liecina, ka vietu vajadzēs aptuveni 500 bērniem. Jāpiebilst, ka jau tagad lielākā daļa skolēnu mācās no moduļiem veidotajā piebūvē, kas domei šajā mācību gadā izmaksā gandrīz 50 000 eiro. To A. Damlics Dienai min kā argumentu nelietderīgiem tēriņiem; būvniecības laikā, pašvaldībai vedot bērnus uz citām mācību iestādēm, tāpat radīsies ietaupījums. «Protams, ir arī neērtības. Es jau esmu publiski mēģinājis gan vecākiem, gan pedagogiem atvainoties, bet tas ir cēlu mērķu vārdā,» saka domes vadītājs.
Tomēr vecāki negrib pieņemt, ka gadu bērniem būtu jāmācās citā skolā, turklāt, iespējams, otrajā maiņā. Tas ietekmēs arī pārējo skolu skolēnus un vecākus, jo var trūkt telpu, piemēram, interešu pulciņiem. Taču dome vecāku viedokli ignorējot, un viņi labāk ir gatavi savus bērnus vest uz Rīgu. Tomēr pašvaldība paliek pie sava - otra vieta skolas būvniecībai neesot piemērota.
A. Damlics piebilst, ka Pļavniekkalna iela, kuras malā skola atrodas, ir vienīgā iela normālā platumā, ar trotuāru un iespēju izbraukt skolas autobusam. Skolai paliekot pašreizējā vietā, nevajag arī būvēt ne ūdens, ne kanalizācijas, ne gāzes pievadu. Turpretī vecāku noskatītajā vietā esot kūdras kārta, kuras noņemšana izmaksātu dārgi. Ja saglabātu pašreizējo ēku, to tik un tā nāktos pārbūvēt un ieguldījumi būtu milzīgi, uzsver A. Damlics.
Vecāki un opozīcijas deputāti gan ir pārliecināti, ka māja vēl var stāvēt daudzus gadus, turklāt pašvaldībā katastrofāli trūkstot telpu un šķēršļi neesot ne kūdras noņemšana, ne infrastruktūras izbūve.
Sarunas laikā gan rodas iespaids, ka strīds vairs nav tikai par skolu. Arī N. Kalniņš min virkni problēmu, kas pašvaldībā nav kārtībā, un atzīst, ka skola bijusi iemesls iedzīvotājiem apvienoties un iestāties pret pašvaldības vadību.
Ja deputāti nobalsos «par», vecāki ir gatavi sūdzēties administratīvajā tiesā. Opozīcijas deputāts Roberts Jurķis (Vienotība) pieļauj, ka projekts tāpat netiks īstenots. Lēmums tiks apstrīdēts, bet pēc pašvaldību vēlēšanām domes sastāvs mainīsies, un, visticamāk, iesāktais tiks apstādināts.