Vai Latvijā esam pietiekami kustīgi?
Jā, un ne tikai Latvijā. Tas ir visas pasaules fenomens. Sporta aktivitātes ir kļuvušas par dzīves stilu, kas ir ievērojami veicinājis dzīves kvalitāti un ilgumu. Tas ir pētīts un medicīniski pierādīts, ka fiziskā aktivitāte reāli palielina cilvēka spēju dzīvot ilgāk, turklāt pagarina tieši kvalitatīvas dzīves gadus. Tiek rekomendēti absolūti skaidri un noteikti kritēriji, cik daudz cilvēkam vajadzētu kustēties, sākot no bērna līdz pat seniora vecumam. Varbūt mazliet jocīgi skan, kad runā par senioru vai veterānu sacensībām. Lai gan situācija ir laba, ir jāturpina arvien vairāk iesaistīt cilvēkus, lai aktīvu dzīvesveidu padarītu par ikdienu.
Cik daudz ir jāsporto?
Ja skatās no veselības viedokļa, ir skaidrs, ka bērnam vismaz stundu dienā ir jābūt pietiekami intensīvai slodzei un trīs četras reizes nedēļā vēl daudz stiprākai slodzei. Patiesībā tā ir traģēdija, ka mums skolās sporta stundas nav katru dienu. Tas būtu obligāti ieviešams, turklāt jāizvairās no tā, ka tiek rakstītas kaut kādas attaisnojošas zīmes, lai skolnieks nepiedalītos sporta nodarbībās. Gribot izdarīt kaut ko labu, vecāki šādi visu padara tikai sliktāku.
Kā panākt, lai bērns sportotu ar prieku?
Ļoti daudz ir atkarīgs no vecāku personīgā piemēra. Ir svarīgi, lai arī viņi sportotu. Tai jābūt ģimenes ikdienai. Ja mēs, vecāki un vecvecāki, jau no agras bērnības radināsim bērnu pie sporta, viņš to sapratīs kā vajadzību. Tas ir kā iemācīt zobus tīrīt. Arī pēc aktīvāku sporta gaitu beigšanas ir jāturpina sportot visu laiku. Kaut vai amatieru līmenī un mazākā intensitātē.
Vai Latvijā tiek veicināts aktīvs dzīvesveids?
Var tikai uzskaitīt visas skriešanas, riteņbraukšanas un cita veida sacensības, kas ir ļoti populāras. Nav jau jāskrien maratons, kas nav ļoti veselīga lieta, bet visi tie piecu, desmit kilometru skrējieni - tie ir ideāli. Vai arī orientēšanās sports. Kas var būt vēl labāks par skriešanu mežā, kur turklāt tiek nodarbināts arī prāts? Mums lieliski ir attīstījies senioru teniss un basketbols. Kustība lielā mērā ir nācijas veselības un panākumu ķīla. Joprojām aktuāls ir teiciens, ka veselā miesā ir vesels gars. Absolūti precīzi.
Tomēr daudz tiek runāts par sēdošo laikmetu un biroju darba negatīvo ietekmi...
Man šķiet, ka to cilvēki ir sapratuši un šobrīd tas ir mazliet pārspīlējums. Atslēgas vārds ir «pieejamība». Lai šiem biroja darbiniekiem būtu iespēja izkustēties. Neko jau nevar darīt - ja jāstrādā, tad jāstrādā. Aktīvākie vēl mēģina tos vingrinājumus darba vietā, ko varu ieteikt, bet obligāti vajadzētu pēc šīs sēdošās darba dienas vismaz stundu pakustēties. Iespējas jau ir - sporta zāles, veloceliņi, slēpošanas trases.
Vai pietiek, ja uz darbu un atpakaļ brauc ar velosipēdu?
Grūti pateikt, vai ar to pietiek, bet tas katrā ziņā ir labi. Daudz kas atkarīgs no darba specifikas. Mums slimnīcā, skrienot pa gaiteņiem un kāpnēm, jau tā fizisko aktivitāšu norma savācas darba dienas laikā. Liftu vispār nevajadzētu izmantot. Sēžot darbā pie datora, ir mazliet grūtāk to aktivitāti sakrāt.
Kāpēc no veselības viedokļa ir svarīgi kustēties?
Ar kustīgumu tiek trenēta kardiogēnā sistēma, kā arī pēc būtības samazinās svars, un tas prasa mazāk insulīna. Mazāk var attīstīties diabēts un sirds slimības. Tāpat tiek trenēta kaulu locītavu sistēma.
Daļa jau sāk vingrot tikai tad, kad parādās kādas problēmas?
Tā ir, taču sportot var sākt vai atsākt jebkurā vecumā. Kaut vai ar nūjošanu. Tikai jāņem vērā, ka nevar vienā dienā atsportot atpakaļ to, ko neesat darījis gadiem. Cilvēkiem ar lielu lieko svaru nevajadzētu sākt uzreiz ar skriešanu, jo tas var ārkārtīgi samaitāt kaulu locītavu sistēmu un radīt citas problēmas. Viss jādara pakāpeniski un kompleksi, arī mainot ēšanas paradumus.
Jāsecina, ka Latvijā situācija nebūt nav tik slikta?
Tieši otrādi. Tikai nelabvēļi var teikt, ka esam mazkustīgi. Divdesmit gados, kopš es sekoju līdzi mirstībai Latvijā, šogad jūlijā pirmo reizi ir nomiruši mazāk nekā divi tūkstoši cilvēku. Tā līdz šim nekad nav bijis. Jūs nevarat iztēloties, kādu vecuma grupu es operēju savos pirmajos darba gados un kādu es operēju tagad. Un situācija vēl uzlabojas. Mums ir daudz mazāk infarktu un citu problēmu. Protams, vēl ir daudz darāmā. Dzīves stila un pareizas ēšanas uzsvēršana dažkārt var kaitināt, taču tas ir ļoti pareizi. Par to ir jārunā, lai situācija turpinātu uzlaboties.