Tagad pēc scenārija
VM pārstāvis Oskars Šneiders Dienai apstiprina - šā gada 1. decembris joprojām ir brīdis, kad mediķiem obligāti būs jāsāk strādāt ar elektronisko darba nespējas lapu un e-recepti, savukārt septembrī šos produktus ģimenes ārsti varēs sākt testēt. Vakar notikusi kārtējā veselības ministres Andas Čakšas tikšanās ar e-veselības produktu izstrādātāja SIA Lattelecom valdes priekšsēdētāju Juri Gulbi. Gūts apliecinājums, ka sistēmā izdevies novērst kritiskās kļūdas, bet atsevišķi labojumi vēl tiks veikti. Arī šis trīs mēnešu periods, kamēr ģimenes ārsti izmēģinās pakalpojumu, būs laiks, lai novērstu vēl pēdējās nepilnības, piebilst O. Šneiders.
Dienai Nacionālajā veselības dienestā vēl nevarēja pastāstīt, vai ģimenes ārsti jau ir uzrunāti un kuri būs tie, kas pirmie sistēmu izmēģinās. Savukārt LĢĀA prezidente Sarmīte Veide Dienai apliecināja, ka neviens no asociācijas izmēģināt jauno sistēmu vēl nav aicināts. Jāpiebilst, ka pacientiem tas nenozīmēs, ka pie šiem mediķiem receptes un darbnespējas lapas varēs saņemt tikai elektroniski. Līdz decembrim šiem speciālistiem tās būs jāizraksta paralēli arī papīra formātā. Pēc pirmajiem testiem apgūt jauno sistēmu varēs pieteikties arī citi mediķi.
Dienestā arī atgādina, ka e-veselības sistēma tiek ieviesta pakāpeniski, tāpēc sākotnēji lietotājiem būs pieejami vien daži pakalpojumi, bet nākotnē to klāsts būs lielāks, piemēram, pievienojot arī radioloģiskā izmeklējuma aprakstu, Neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukuma kartes informāciju, izrakstu-epikrīzi, laboratoriskos izmeklējumus un citus pakalpojumus.
Skepse tikai pieaug
Jau iepriekš bažas par gaidāmajām pārmaiņām bija Latvijas Ģimenes ārstu asociācijai. Tās piesaistītā juriste S. Olsena vairākkārt ir runājusi gan par pacientu datu drošību, gan pacientu tiesībām atteikties no sistēmas izmantošanas, kas netiek respektētas. Tagad viņa Dienai saka, ka situācija nav uzlabojusies, jo līdz šim nekas nav mainījies. «Kaut ko tādu kā e-veselības sistēma, kur ir tik milzīgi daudz dažādu lietotāju, nevar ieviest divu vai trīs mēnešu laikā. Tas, ko Veselības ministrija stāsta, ir utopija. Es nedomāju, ka tas, ko ministrija un citi sola, reāli ir vispār iespējams,» saka juriste. Patlaban gan atliek gaidīt, kad tiks nodrošināta piekļuve sistēmai, lai redzētu, kas notiks. Tiklīdz, sistēmai reāli darbojoties, parādīsies tiesību pārkāpumi, pacientam vai ārstam liks darīt to, kas nav pieļaujams attiecīgajā situācijā vai profesijā, tiks meklēti piemēroti tiesību aizsardzības līdzekļi. Pēc viņas teiktā, jo vairāk ekspertu ir redzējuši un aplūkojuši viņas izpētītos argumentus, jo vairāk nostiprinās pārliecība, ka tiesību jautājumi sakārtoti nav. Izmaiņas jāveic pašos tiesību aktos.
Cer uz atbalstu
Atbildot uz speciālistu bažām par sistēmas drošību, dienestu retorika nemainās - NVD vairākkārt ir veicis e-veselības sistēmas drošības auditus, lai pārliecinātos par datu aprites drošību sistēmā un drošu lietotāju darbošanos sistēmā. Dienestā arī piebilst, ka drošības testēšana ir ierasta prakse informācijas sistēmu izstrādes un uzturēšanas procesā, tāpēc arī nākotnē plānotas atkārtotas drošības pārbaudes. Arī O. Šneiders piemetina, ka joprojām esošā skepse varētu mazināties līdz ar gatavo produktu: «Mērķis ir e-veselību ieviest, un no mūsu puses labi izdarīts darbs noteikti būs galvenais iemesls, lai skepse pazustu lietotājiem un lai viņi būtu gatavi šajā sistēmā strādāt.»
Laika līdz decembrim ir maz, bet līdz šim ir apmācīts vairāk nekā 3000 mediķu un citu sistēmas lietotāju. NVD pārstāve Agnese Liepiņa norāda, ka apmācības plānotas arī rudenī, bet vispirms ir jāsaprot, cik daudz ir cilvēku, kas šo iespēju izmantotu. Tas būs zināms septembrī.
Līdz 1. novembrim mediķiem ir jānoslēdz līgums par e-veselības sistēmas lietošanu, un uz to ģimenes ārstus mudināja vēl bijušais veselības ministrs Guntis Belēvičs. Toreiz gan izskanēja arī pretējs aicinājums no LĢĀA - līgumus pagaidām neparakstīt. Diena arī vērsās NVD, lai noskaidrotu, vai līgumi jau tiek slēgti, bet to uzzināt neizdevās.