1930. gadā dibinātā Maskavas Radio orķestra, tagad Pētera Čaikovska Lielā simfoniskā orķestra izcilo kvalitāti savulaik izkopuši leģendārie metri N. Golovanovs, A. Hauks un G. Roždestvenskis. Tieši V. Fedosejeva laikā, kas aizsākās 1974. gadā, orķestris ieguva tiesības nosaukumā godāt P. Čaikovska vārdu. V. Fedosojevs bijis arī Vīnes simfoniskā orķestra galvenais diriģents (1977-2005). Kopš 2000. gada viņš ir Tokijas filharmonijas orķestra galvenais viesdiriģents. Kaut kur Visuma bezgalīgajos plašumos traucas maestro Fedosejeva vārdā nosauktais asteroīds nr. 7741. Šovasar 5. augustā maestro apritēs 80 gadu.
Kā rakstījis orķestra vēsturnieks Vladimirs Rubins, V. Fedosejevam piemīt spēcīga imunitāte pret neīstu novatoriskumu un garīgu samaitātību. Kā īsteni dižs mākslinieks viņš savu mūziķa darbu uzskata par kalpošanu un talantu - par lielas atbildības ķīlu. Viņa ilggadējā vadībā orķestris uzsūcis krievu un pasaules kultūras labākās tradīcijas, tāpēc slava pasaulē nav nejauša. Ne velti Fedosejevs tēvzemē ievēlēts arī Pareizticīgo patriarhu padomē (kā kultūras priekšstāvis).
Ko jums personiski nozīmē gaidāmā jūsu un jūsu vadītā P. Čaikovska Lielā simfoniskā orķestra viesošanās Latvijā?
Tas mums ir liels un gaidīts notikums - agrākās mums ļoti dārgās radošās un cilvēciskās saiknes atjaunošana.
Kāda ir jūsu metode, kā veiksmīgi un radoši 38 gadus vadīt orķestri un neiegrimt rutīnā?
Mīlēt mūziku. Pārzināt un mīlēt mēģinājumu darba procesu un prast iesaistīt, aizraut ikvienu. Audzināt un lolot solistus. Labs izpildījums šodien arī nozīmē, ka nav rutīnas.
Kas nosaka orķestra īpašo seju, skanējumu, neatkārtojamību? Kas jums tajā ir visdārgākais?
Skaņa - kā galvenā un tieši iedarbīga emocionālā valoda.
Ko uzskatāt par jūsu - diriģenta un P. Čaikovska Lielā simfoniskā orķestra - misiju?
Turēt kvalitātes latiņu, cik vien augstu iespējams, censties saglabāt sasniegto augstumu.
Ar ko labākie Krievijas orķestri atšķiras no Rietumu - Eiropas, ASV - orķestriem?
Labākajiem orķestriem būtiska ir runājoša skaņa, visas krāsu paletes harmonija.
Jūs mēdz dēvēt par Eiropas diriģentu ar krievu dvēseli. Ko jūsu dzīvē mainījuši kopā ar Vīnes simfonisko orķestri pavadītie gadi?
Daudz kas ir mainījies. Mūziķa dzīve ir atkarīga no prasmes iekļauties gaisotnē, maksimāli dziļi izjust un iepazīt attiecīgās zemes kultūru, stilu kā izpildītājmākslas domāšanu.
Kur smeļaties iedvesmu, lai pat ļoti pazīstamu skaņdarbu lasījums arvien skanētu patiesi, svaigi un pirmreizēji? Kas jums palīdz atjaunot fiziskos un garīgos spēkus?
Iedvesma - tā ir Dieva dāvana, kuru viņšsūta par darbu. Spēku dod pati mūzika, ja tai patiesi kalpo.
Kā izvēlaties solistus un kā vērtējat Latvijas mūziķus, ar kuriem jums bijusi darīšana? Piemēram, akadēmisko kori Latvija un basbaritonu Egīlu Siliņu, kuru šogad iesaistījāt G. Kančeli Don't Grieve izpildījumā Maskavā un A. Borodina operas Kņazs Igors iestudējumā Cīrihē?
Nekad neaizmirsīšu un ar pateicību domāju par savu darbu ar jūsu brīnišķīgajiem koriem un viņu vadītājiem. Ar Egīlu Siliņu mani saista ilga draudzība - radoša un cilvēciska. Viņš ir apdāvināts, gudrs, inteliģents dziedātājs - mūziķis. S. Rahmaņinova operu Aļeko un G. Kančeli šķir ļoti liels attālums, taču Siliņa talants šo distanci ne tikai pārvar, bet arī spoži atklāj savu ceļu mūzikā.
Kā radošiem notikumiem bagātajā gadā atzīmēsiet savu apaļo mūža jubileju?
Tikko pavasara festivālā Zalcburgā diriģēju - būtībā atklāju - Žila Masnē operu Kleopatra (koncertuzveduma pirmizrāde notika 27. maijā - red.). Tas bija priekpilns brīdis manā ilgajā mūžā ar apbrīnojamo dziedātāju Sofiju Koku Kleopatras lomā. Tas, cik īpaši labi bija visi solisti, Mozarteum orķestris un Baha koris, un pilnīgā koncentrēšanās tikai uz partitūru, mūsu laikos ir reta laime. Klausītāji pārpildītajā zālē mūs saprata un atklāja sev brīnišķīgo jauno veco Masnē operu. Tas bija laimes piepildīts atklājums. Maskavā būs īpašs jubilejas festivāls, Berlīnē - koncerti, pēc kuriem notiks sarunas ar publiku, Parīzē Pleijēla zālē koncerts Šnitke - Čaikovskis. Lai Dievs dod spēku un saskaņu ar izcilajiem koncertu partneriem.
Ko jūs visvairāk vēlētos dzimtajai Krievijai un pasaulei?
Atbrīvoties no totālā egoisma un nonākt pie savstarpējas sapratnes un interešu kopības.