Saeimas atlaišanu var ierosināt tikai tauta vai Valsts prezidents. To viņa vietā nevar izdarīt Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA), kas pašlaik pilda prezidenta pienākumus, Dienai paskaidroja konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars. Tāpat tikai Valsts prezidents var nominēt premjera kandidātu, taču to viņš var izdarīt arī, esot slimnīcā, paskaidroja eksperts.
Tas nozīmē - arī tad, ja M. Kučinska veidotā valdība neiegūtu Saeimas uzticību, Valsts prezidents šo uzdevumu pats varētu uzticēt citam premjera kandidātam. Tomēr pagaidām politiķi neredz pamatu runāt par tik lielu politisko nestabilitāti, lai vajadzētu rosināt Saeimas atsaukšanu. Pirms divdesmit gadiem 6. Saeima neapstiprināja divas - Ziedoņa Čevera (DPS) un Māra Grīnblata (Tēvzemei un brīvībai) - valdības. Veidot valdību Valsts prezidents Guntis Ulmanis togad aicināja trešo pretendentu, toreiz bezpartijisko Andri Šķēli, kuram izdevās nodrošināt vairākumu.
Vienotības valdes loceklis Kārlis Šadurskis izteikumos par iespējamo Saeimas atlaišanu saredz tikai centienus biedēt Vienotību, lai tā kļūtu pielaidīgāka savās prasībās par amatu sadalījumu valdībā. J. Ikstens uzskata - ja būtu jaunas vēlēšanas, spēku samērs nākamajā Saeimā būtiski mainītos, ar ko arī varot skaidrot šī bubuļa parādīšanos. Vienotība, visticamāk, tad sašķeltos, bet kāda no nelielajām partijām - Latvijas Reģionu apvienība vai No sirds Latvijai - varētu arī pazust. ZZS un NA rastos iespēja ietekmi palielināt.
Lūgts vērtēt izteikumus par varbūtējo Saeimas atlaišanu, ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis nedomājot teica: «Ja Mārim Kučinskim neizdosies izveidot valdību, tad nākamais kandidāts būs no Nacionālās apvienības, jo Vienotība savu iespēju ir palaidusi garām.» Arī šo vēstījumu var uztvert kā Vienotības biedēšanu nolūkā aicināt to nestāties ceļā M. Kučinskim un samazināt prasības. Ir iespaids, ka ZZS un NA viedokļus ir saskaņojušas, jo R. Dzintars apstiprināja, ka NA būtu gatava uzņemties valdības veidošanu. Vēl nesen NA premjera kandidāts, Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle to nepieļāva, atsaucoties uz nepietiekamo mandātu skaitu Saeimā. Savukārt trešdien viņš norādīja, ka šāds jautājums nav aktuāls, jo M. Kučinskim ir uzticēta valdības veidošana un Nacionālā apvienība viņam izteikusi atbalstu.
K. Šadurskis nedomā, ka Vienotības iespēja saņemt piedāvājumu veidot valdību būtu zaudēta. Partiju attiecības gan liecina - ja ZZS mēģinājums beigsies neveiksmīgi, tad var parādīties kāds vēl līdz šim neapspriests pretendents. Notiekošais parāda, ka tādā gadījumā Vienotība un ZZS būs demonstrējušas nevēlēšanos strādāt viena otras premjera vadībā. Arī K. Šadurskim nešķiet, ka politiskā situācija būtu tik kritiska, lai vajadzētu runāt par nepieciešamību atlaist Saeimu. Viņaprāt, «tāda spēlēšanās ir bezatbildīga». Savukārt Saskaņas frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins Dienai atgādināja, ka Saskaņa jau agrāk runājusi ar prezidentu, ka būtu jārosina parlamenta atlaišana, jo sabiedrībā izraisa sašutumu tas, kādā veidā valdošā politiskā elite īsteno savu politiku, vērpjot intrigas un nodarbojoties ar kuluāru spēlītēm. Tas notiekot arī jaunās valdības veidošanas laikā.
Bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers savu pilnvaru laikā vairākkārt esot saņēmis mudinājumus atlaist Saeimu, taču viņš par to neizšķīrās ne pēc Lietussargu revolūcijas, ne 2009. gada sākumā, kad tā vietā deva uzdevumus partijām. Atgādinot, cik sarežģīta tajā laikā bija ekonomiskā situācija, V. Zatlers tagad Dienai sacīja, ka nevarēja radīt politisko nestabilitāti uz četriem līdz pieciem mēnešiem - apmēram tik ilga ir parlamenta atlaišanas procedūra. Jāatgādina, ka pilnvaru beigās V. Zatlers tomēr ierosināja 10. Saeimas atsaukšanu, par ko tauta 2011. gada vasarā arī nobalsoja. Tajā brīdī viņš vairs neriskēja zaudēt amatu, ja vēlētāji lemtu pretējo. Vienotības prasību tai kompensēt zaudēto premjera un finanšu ministra posteni V. Zatlers uzskata par saprotamu. Viņaprāt, nevis ZZS biedējot Vienotību, bet gan tā biedējot M. Kučinski, lai viņam būtu jāiet pie Vienotības lūgties. Uz vaicāto, ko dotu Saeimas atlaišana, V. Zatlers atbildēja: «Neko. Rudenī visi attaptos pirms budžeta pieņemšanas ar to pašu kašķi.»