Vispirms jau garšaugi - joprojām var lasīt un kaltēt piparmētras, kas ir atrodamas faktiski katras upes krastos. Es tās attīru no kātiņiem, vienu daļu salieku ledus kubiņu formās un sasaldēju (lieliski der kā piedeva citronūdenim vai gurķūdenim - uzreiz ziemā atsauc atmiņā svaigo vasaras smaržu), bet otru daļu vienkārši izkaltēju. Pēc tam vai nu atstāju to lietošanai tējai, vai saberžu pulverī, ko pievienoju ēdienam - gan gaļas mērcēm, gan kūkām, kēksiem un citiem saldēdieniem. Tie, kas vēl nav sagādājuši ziemai tagad tik populāro ugunspuķes tēju, noteikti vēl var to izdarīt. Novāc tikai lapas, atrodiet internetā, kā veic šo lapu fermentāciju. Sākumā šķitīs, ka ļoti sarežģīti, lai gan patiesībā šo katrs var paveikt pat dzīvoklī, un izbaudiet tēju. Ja tēja garšos, jo tā ir diezgan salda, nākamajā gadā varēsit šo darbu paveikt ātrāk - vislabāk jūlija beigās. Vēl var pagūt savākt arī brūkleņu lapas tējai un noteikti raudeni. Tikai atgādinu, ka neko nevajag kaltēt uz radiatoriem vai tiešā saulē.
Ogu saglabāšanā ziemai tagad visbiežāk, protams, izmanto saldētavas. Bet tikpat labi ziemā noder arī kāds ievārījums. Nu, piemēram, pīlādžogas es attīru, nomazgāju un, ja nav bijušas vēl salnas, ielieku uz diennakti saldētavā, lai mazinātu sūrumu. Tad vai nu tvaicē sulu un ar cukuru gatavo želeju, vai pievieno, piemēram, ābolu ievārījumam (izcila garša!). Es lieku klāt arī citronu un ingveru. Ja nav laika un noskaņojuma, atstāj pīlādžus saldētavā un gatavo tad, kad patiešām to gribas vai vajag, piemēram, saaukstēšanās gadījumā. Savukārt irbene, kas gan noteikti esot jālasa pēc salnām, lai izslēgtu indīgo vielu klātbūtni ogās, ir mans šī gada atklājums. Es jau tagad ogas esmu apstrādājusi, salnas aizvietojot ar saldētavu. Želeja izdevās gan skaista, gan garšīga. Vēl neaizmirstiet par melno plūškoku. Biju stingri nolēmusi šogad kaltēt ziemai plūškoka ziedus - kas izdevās, lai gan ne visai vienkārši, jo ziediem kaltēšanas procesā ir ļoti specifiska smarža. Savukārt ogas nopirku tirgū. Mājās var pagatavot sulu - uzkarsē ogas mazā daudzumā ūdens, caur marli notecina vai izberž caur sietu. Šo šķidrumu, kas ir ļoti vērtīgs un izcils antioksidants, var pildīt burkās, lai gan sulas garša ir ļoti īpatnēja. Tāpēc es pievienoju cukuru un pagatavoju želeju. Iznāca garšīgi. Esiet uzmanīgi gatavojot, sula ļoti krāso, pat no rokām to ir grūti nomazgāt. Vēl man ir plānā rudens skaistās avenes - tās gan ienāks saldētavā no zināmas bioloģiskās saimniecības.
Sagatavojot šos brīvdabā pieejamos augus, ir iespēja noķert rudeni aiz astes. Ejiet brīvā dabā un apvienojiet lietderīgo ar patīkamo! Šogad ir pīlādžu gads. Un varbūt visur vēl putni nav apēduši aronijas un korintes.