74% Eiropas uzņēmumu joprojām neko nedara, lai risinātu šos jautājumus, kaut gan 79% vadītāju ES ir norūpējušies par stresu darbā un 40% pat pauž bažas par psiholoģisko teroru un vardarbību darbavietā.
Aizvien lielāks skaits darba ņēmēju Eiropā ziņo par problēmām saistībā ar stresu, turklāt nesen veikta aptauja rāda, ka nākamajos piecos gados 80% ES darbinieku paredz - stresa līmenis darbā tikai pieaugs.
Tiek uzskatīts, ka pašreiz aptuveni 50-60% no visām zaudētajām darbadienām, kad darbinieks nav ieradies darbā, ir saistītas ar psihosociālajiem riskiem. Vienlaikus arī aprēķināts, ka garīgās veselības problēmas ES ik gadu izmaksā 240 miljardu eiro. Uzņēmumi, kas apzinās ciešo saikni starp psihosociālajiem riskiem un augstajiem darba kavējumu rādītājiem, biežāk nopietni pievēršas šo risku pārvaldībai, norāda EU-OSHA.
Tajā pašā laikā liela daļa Eiropas uzņēmumu, cenšoties mazināt stresa kaitīgo ietekmi un risināt psihosociālos riskus, kas skar viņu darbiniekus, sastopas ar šķēršļiem un nepietiekamiem resursiem.
«Lai gan politikas veidotāji atzīst, ka psihosociālie riski ir būtiski jautājumi, šķiet, ka ir atšķirība starp politiku un praksi attiecībā uz to, kā šie riski tiek pārvaldīti uzņēmumu līmenī. 40% uzņēmumu apgalvo, ka tiem ir nepieciešama plašāka informācija un tehnisks atbalsts psihosociālo risku risināšanā,» skaidro EU-OSHA direktore Krista Sedlačeka.