Ukrainas prezidents Petro Porošenko uzskata, ka ārvalstu karavīru ierašanās apliecina Rietumu gatavību palīdzēt Ukrainai aizsargāt suverenitāti. Pagaidām rietumvalstis nav atsaukušās Kijevas lūgumiem piegādāt bruņojumu, jo nevēlas provocēt Krieviju.
Veidos jaunu karaspēku
Ap 300 ASV armijas 173. gaisa desanta brigādes karavīru Rietumukrainas pilsētā Javorivā turpmāko pusgadu apmācīs 900 Ukrainas Nacionālās gvardes karavīru, no kuriem daļa ir piedalījušies reālās kaujas operācijās Austrumukrainā.
Misijas laikā ukraiņu karavīri tiks apmācīti gan pirmās palīdzības sniegšanā un ievainoto evakuēšanā no kaujas lauka, gan aizsardzības spēju uzlabošanā, izmantojot Ukrainas bruņoto spēku rīcībā esošos ieročus, piemēram, kalašņikova automātus. Tāpat ukraiņus apmācīs izlūkošanai paredzēto bezpilota lidaparātu izmantošanā un improvizētu sprāgstierīču neitralizēšanā.
Ukrainas Nacionālā gvarde tika izveidota pērn pēc Krievijas veiktās Krimas pussalas aneksijas un militārā iebrukuma Austrumukrainā. Tas tika darīts, jo Ukrainas sabiedrībā valda liela neuzticība regulārajai armijai, kuras rindās, kā apgalvo amatpersonas, esot Krievijas spiegi un vienkārši Maskavas politikas atbalstītāji. Gvardē dien brīvprātīgie, daudziem no kuriem iepriekš nav bijusi militārā pieredze.
«Mēs esam aculiecinieki un tiešie līdzdalībnieki jauna Ukrainas karaspēka veidošanā. Tas pēc pagrimuma gadiem pacelsies kā fēnikss,» pirmdien, uzrunājot ukraiņu un amerikāņu kareivjus, sacīja P. Porošenko. «Tas nav tikai karš par Ukrainas neatkarību, bet arī karš par brīvību un demokrātiju Eiropā un visā pasaulē.»
Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Vašingtonas lēmums nosūtīt karavīrus uz Ukrainu destabilizēs situāciju valsts austrumos.
Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvis Aleksandrs Lukaševičs Kremļa galvenā propagandista Dmitrija Kiseļova vislabākajās tradīcijās paziņoja, ka Ukrainas Nacionālās gvardes karavīri ir «ultranacionālisti, kuri pie savām uniformām valkā nacistu simboliku un kuri soda operāciju laikā Donbasā sevi ir aptraipījuši ar sieviešu, bērnu un sirmgalvju asinīm».
Savienotās Valstis noraidījušas Krievijas valdības amatpersonu apgalvojumus. «Mūsuprāt, Krievija ir tā, kas destabilizē Ukrainu,» ASV Aizsardzības departamenta preses sekretārs Stīvs Vorens sacīja Reuters. «Viņi ir tie, kas turpina piegādāt [separātistiem] letālos ieročus. Viņi ir tie, kas turpina iesūtīt Krievijas kaujas spēkus Ukrainas teritorijā.»
Krievi nobar kanādiešus
Arī Lielbritānija un Polija uz Ukrainu plāno nosūtīt militāros instruktorus. Kanāda paziņojusi, ka jau jūnijā Ukrainā varētu ierasties 200 kanādiešu karavīru, kuru uzturēšanās tur paredzēta līdz pat 2017. gada 31. martam, raksta The Globe and Mail. Kanādieši apmācīs ukraiņus militārajā taktikā, sprāgstvielu izvietošanā, loģistikā un pirmās palīdzības sniegšanā.
Kanādas konservatīvā valdība paskaidrojusi, ka palīdzēs modernizēt Ukrainas bruņotos spēkus, lai nepieļautu Krievijas ekspansionismu un dotu prettriecienu Maskavas centieniem tālāk destabilizēt Austrumukrainu. Šim mērķim no valsts aizsardzības budžeta tērēs 32 miljonus Kanādas dolāru (24,4 miljoni eiro).
Kanādas aizsardzības ministrs Džeisons Kenijs noraidījis vietējos medijos izskanējušās spekulācijas, ka kanādiešu karavīri varētu iesaistīties kaujas operācijās Austrumukrainā. «Lielākā daļa mūsu kareivju būs dislocēti 1300 kilometru no frontes līnijas. Viņi atradīsies tuvu Polijas robežai,» sacīja ministrs.
Krievija Kanādas lēmumu nodēvējusi par nožēlojamu un neproduktīvu. Krievijas vēstniecība Otavā pagājušajā nedēļā izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka Kanādas plānotā ukraiņu karavīru apmācības misija nepalīdzēšot izbeigt «brāļu konfliktu» starp Kijevu un Austrumukrainas promaskaviskajiem separātistiem. «Daudz saprātīgāk būtu koncentrēties uz diplomātiskiem centieniem un iedrošināt valdību Kijevā beidzot sākt patiesu dialogu ar Doņeckas un Luhanskas tautas republiku,» teikts vēstniecības paziņojumā, ko citē laikraksts Toronto Star.