Svinīgajā Lielās Mūzikas balvas 2012 pasniegšanas ceremonijā Operā otrdienas vakarā viņu sumināja kategorijā Gada debija par trim gada spožiem koncertuznācieniem Latvijā. Jaunā vijolniece un vēl astoņi laureāti saņēma prestižo apbalvojumu - tradicionālo sudraba statueti, diplomu un naudas prēmiju (Ls 1000 pirms nodokļu nomaksas) balvas pastāvēšanas divdesmit gadu jubilejas reizē. Tāpēc arī pasākums, kuru uz skatuves vadīja aktrise Dita Lūriņa un diriģents Ints Teterovskis, bija īpašs - ar režisora Roberta Rubīna veidotiem videomateriāliem un jaunā arhitekta Didža Jaunzema scenogrāfiju, kas tapusi kā abstrakti tēlains laikmetīgās mākslas darbs, ļaujot koncertceremonijas un tā LTV1 tiešraides vērotājiem piedzīvot mākslu mākslā. Kā arvien, tiešraidē apbalvošanu pārraidīja arī Latvijas Radio3 Klasika. Pasākuma sākumā īpaši godināja dziedātājas Laimas Andersones-Silāres mūža ieguldījumu, bet noslēgumā - muzikologu Arnoldu Klotiņu, kura faktoloģiski bagātā un saistoši uzrakstītā grāmata Mūzika okupācijā. Latvijas mūzikas dzīve un jaunrade 1940- 1945 novērtēta ar īpašo balvu par ieguldījumu Latvijas mūzikas vēstures izpētē.
Ne tikai Elīna Bukša, bet gandrīz puse no balvai izvirzītajiem kandidātiem, no kuriem laureātus noskaidroja žūrijas fināla balsojumā dažas stundas pirms svinīgā pasākuma, bija mūsu mūziķi, kuri pašlaik strādā vai studē ārzemēs, taču uzskata par goda lietu apliecināties dzimtenē. Viņi dominēja arī apbalvoto vidū, sākot jau ar pasaulslaveno dziedātāju Elīnu Garanču, kura kopā ar dzīvesbiedru atraktīvo diriģentu Karelu Marku Šišonu vērta neaizmirstamā notikumā Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra Jaungada koncertus Operā un Lielajā ģildē. Milzīgajā gada notikumu konkurencē tie pelnīti novērtēti ar balvu kategorijā Gada koncerts.
Vēl vienai mūsu pasaules zvaigznei, Vācijā dzīvojošajai vijolniecei Baibai Skridei Lielā Mūzikas balva tika par izcilu J. Brāmsa Vijoļkoncerta interpretāciju kopā ar Birmingemas simfonisko orķestri un diriģentu Andri Nelsonu vieskoncertā Latvijas Nacionālajā operā - par dziļo, iekšupvērsto un vienlaikus emocionāli uzrunājošo lasījumu, kurā bija gan trauslums, gan spēks. Londonā izstudējušo akordeonisti Kseniju Sidorovu apbalvoja par izcilu sniegumu solokoncertā novembrī Spīķeru koncertzālē un solo igauņu komponista Erki Svena Tīra Prophecy atskaņojumā kopā ar Normunda Šnē vadīto orķestri Sinfonietta Rīga. Par speciāli šim orķestrim Rīga komponēto kamersimfoniju Tvyjōraan kā Gada jaundarba autoru cildināja Mārtiņu Viļumu, kurš jau iesakņojies Viļņā Lietuvā. Ar vienu kāju Rīgā, pie Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra 1. vijoļu pults, ar otru Kremerata Baltica pasaules koncertceļos ir Sandis Šteinbergs, kurš balvu saņēma par izcilu darbu ansamblī - no izciliem solo orķestrī līdz kamermuzicēšanai. Patīkami, ka kategorijā Gada uzvedums operiestudējumu «smagsvaru» konkurencē tomēr uzvarējusi dziedātāja Ilona Bagele ar saviem domubiedriem - par smeldzīgo un temperamentīgo monoizrādi Cantando y amando, kur Astora Pjacollas mūzikā uzbūra īsto Argentīnas tango, ko nedejo, bet izdzīvo - dziedot un mīlot. Delfu balsojumā piešķirto publikas simpātiju balvu dziedātājs Daumants Kalniņš neieradās saņemt, būdams aizņemts Valmieras teātra izrādē.