Jā, situācija piena nozarē dienaskārtībā patiešām ir viskarstākais jautājums. Problēma radās pēkšņi, bez iepriekšējas informācijas, ka tik ļauni ar kādu lauksaimniecības nozari var notikt. Tagad ar šo jautājumu nodarbojas gan Eiropas Komisija (EK), gan Eiropas Savienības (ES) Prezidentūra, gan mēs, ZM, ar to nodarbojamies.
Kā veicies dialogā ar Briseli?
Jāsaka, mums ir dažādi veicies, mēs - Baltijas valstis un Somija - esam saņēmuši palīdzību, taču neesam saņēmuši visu gaidīto nepieciešamo palīdzību - kā jau dzīvē notiek. Turklāt ne vienmēr citu ES valstu skatījumā mūsu argumenti pietiekami pārliecina par to, ka tiešām mums atbalsta pasākumus dikti vajag un ka ES līdzekļi baltiešiem noteikti jādod. Kad uz tikšanos sabrauc visu ES dalībvalstu lauksaimniecības ministri, nākas konstatēt, ka piena nozare nav vienādi svarīga visām dalībvalstīm. Ir valstis, kurām svarīgāka ir augļu un dārzeņu nozare, ir valstis, kurām svarīgākā ir cūkkopība, mēs esam priekšplānā ar piena nozares jautājumu aktualitāti. Arī citās ES dalībvalstīs ir piena nozares problēmas, bet kā vissvarīgāko jautājumu citas dalībvalstis to neizvirza. Francijas ministrs ļoti skaidri norādīja, ka tie pasākumi, kurus mēs, baltieši, uzskatām par svarīgiem, viņa ieskatā nav būtiski, norādot, ka dalībvalstīm pašām jātiek galā ar piena nozares problēmu, ka jādomā par tirgu un par to, cik daudz piena produktu tiek saražots un kur saražoto produkciju varēs likt.
Nesen tikos ar ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisāru Filu Hoganu. Komisārs izprot, kāpēc tieši Baltijas valstu piensaimnieki Krievijas embargo rezultātā nonākuši vissliktākajā situācijā, bet viņš nevar apsolīt, ka tūlīt Baltijas valstīm tiks dots ārkārtas finansiāls atbalsts, ko atvēlēt tieši piensaimniekiem. Komisārs atstāja durvis atvērtas, sakot, ka vērtēs tirgus attīstību maijā un jūnijā un, ja redzēs, ka ir būtisks kritums piena cenai, tad atkal atgriezīsies pie jautājuma par finansiālu atbalstu. Es uzsveru vēlreiz, durvis atstātas vaļā, bet nevaru apliecināt, ka no komisāra puses bija konkrēti solījumi, jo tādu nebija. Tomēr nav izslēgta iespēja, ka, situācijai pasliktinoties, varēs izmantot tā dēvēto krīzes rezervi. Lai varētu izmantot krīzes rezervi, šis solis jāatbalsta visām ES dalībvalstīm, un atbalsta procedūra saistīta ar sarežģītu lēmuma pieņemšanas mehānismu.
Šajā situācijā Latvija ar Lietuvu un Igauniju ir konkurējošās vai koleģiālās attiecībās?
Šajā jautājumā - koleģiālās, turklāt koleģiālās attiecībās esam arī ar Somiju, kas sarunās ar Briseli ir mūsu pusē. Somija atrodas Latvijai līdzīgā situācijā, jo gadiem ilgi ļoti daudz piena produkcijas piegādāja tieši Krievijas tirgum.
Nesen intervijā Dienai Ministru prezidents Māris Kučinskis visai kritiski izteicās par ministriju sagatavotajiem rīcības plāniem. Jūs esat ļoti pieredzējis ministrs, kā jūs situāciju ar rīcības plāniem komentētu?
Es neuzskatu, ka mēs, ZM, bijām sarakstījuši 300 vai 400 punktus aplamību. ZM rīcības plānā bija 12 punkti, un, es uzskatu, ka mēs ļoti korekti uzrakstījām galvenos mūsu darbus. Piemēram, par klimata politiku, kas ir svarīgs jautājums, jo, ja Latvija nespēs aizstāvēt savas intereses klimata politikas jomā, tad jāsaka tā - zemi vairs nevarēs art, jaunas lopkopības mītnes nevarēs būvēt, jo emisijas kvotas būs jāsamazina vai arī būs jāmaksā soda naudas nesaprātīgos apmēros. Tāpēc mūsu cilvēki ar klimata politikas tematiku strādā, paralēli Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) speciālisti arī strādā. Ja premjera birojs vai citi eksperti uzskata, ka tas nav svarīgs darbs, tad mēs varētu teikt tā: «Vai mēs, ZM, noņemsim atbildību no sevis? Un tad, kad lauksaimniekiem būs sarežģīta situācija, teiksim, piedodiet, VARAM kaut ko neizdarīja?» Uzskatu, ZM tik bezatbildīgu rīcību nevar atļauties, mums jādara mūsu darbs, un mēs to darīsim.
Valdības deklarācijā solīts izstrādāt bioekonomikas attīstības stratēģiju. Ko šajā jomā plāno darīt ZM?
Ir izveidota Bioekonomikas pētniecības stratēģijas apvienība, kurā apvienojušies vairāki institūti - gan ar lauksaimniecību, gan ar mežiem saistītie. Premjers Māris Kučinskis pareizi pateica par to, ka var jau garus «palagus» rakstīt, bet vajag saprast mērķi, ko reāli grib panākt. Šajā gadījumā mērķis ir izveidot inovatīvāku ekonomiku. Zinātniekiem ir dažādi priekšlikumi, kā to paveikt, kā atrast līdzsvaru starp tādiem faktoriem kā ilgtspējīga lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība un nodrošinātība ar pārtiku, jo var jau nonākt pie tā, ka neko nesēsim, nearsim, neaudzēsim, tikai ko tad ēdīsim. Samēram jābūt. Jāanalizē, kā strādāt ar metodēm, kuras varētu atzīt par videi draudzīgām. Jāpēta, cik daudz un kādi atjaunojamie dabas resursi Latvijā ir. Bioekonomikas stratēģijas izstrādē ieplānota sadarbība ar VARAM, ar Ekonomikas ministriju, kā arī ar Izglītības un zinātnes ministriju. Gala dokumentam vajadzētu dot skaidru sapratni par to, kā mēs turpmāk varētu strādāt, lai rezultāts atbilstu bioekonomikai. Esmu pārliecināts, ka šādu dokumentu radīt ir iespējams un ka iespējams arī procesus virzīt uz vēlamo rezultātu.
Valdības deklarācijā norādīts:†«Efektīvi un racionāli izmantosim zemi lauksaimniecībā un mežsaimniecībā.» Vai tas jāsaprot tā, ka līdz šim izmantošana nav bijusi pietiekami efektīva un racionāla?
Vienmēr iespējams strādāt vēl labāk. Lauksaimniecības zeme tiek izmantota dažādi, respektīvi, ir dažādi saimnieki - ir tādi, kuri strādā efektīvi, ar modernām tehnoloģijām, un ir tādi, kuri rīkojas savādāk, vecmodīgāk - es negribu teikt, ka nepareizi, bet neracionāli gan. Ir Latvijā lauku saimniecības, kurām gadu no gada izdodas saimniekot efektīvi, un tām kaimiņos ir saimniecības, kurām efektīvi saimniekot neizdodas, lai gan zemes kvalitāte vienāda, visi apstākļi vienādi. Loģiski rodas jautājums - kāpēc vienai saimniecībai izdodas, otrai ne? Tātad tā, kurai neizdodas, var saimniekot labāk? Jā, var labāk. Arī mežus un ūdens platības var dažādi apsaimniekot un izmantot. Jāanalizē, varbūt var darīt labāk, varbūt var vēl ekonomiskāk saimniekot. Tiek strādāts labi, bet efektivitāti var vēl pilnveidot.
Vai, strādājot pie nākamā gada valsts budžeta, plānots aktualizēt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu kādai pārtikas produktu grupai?
Jā, un to esmu jau iepriekš teicis, lai arī mani par to kritizē. Kamēr mani kāds nav pārliecinājis, ka samazinātais PVN pārtikai būtu pilnīgi nepiemērots Latvijas situācijai, es pastāvēšu uz to, ka PVN samazinātā likme jāpiemēro pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem. Nekad neesmu teicis, ka samazinātā PVN likme jāpiemēro visai pārtikai. Esmu uzdevis saviem speciālistiem sagatavoties tam, ka brauksim uz valstīm, kurās pastāv samazināts PVN pārtikai, centīsimies iegūt maksimāli daudz informācijas par to, kā veicies ar samazinātā PVN ieviešanu. Analizēsim, kāds ir kopējais sociālais un ekonomiskais efekts šajā jautājumā, jo Latvijā visu laiku tiek uzsvērts tikai ekonomiskais aspekts, bet sociālais aspekts, kas saistās ar Latvijas iedzīvotājiem, paliek otrajā plānā. Par to esmu runājis ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu. Es nevienā brīdī neesmu teicis, ka viss ir pilnīgi skaidrs un ka rakstām dokumentu par to, lai rīt samazinātā PVN likme pārtikai stājas spēkā. Tomēr nevaru piekrist Finanšu ministrijai (FM), kas apgalvo, ka ideja par samazināto PVN pārtikai nekam neder, un esmu gatavs turpināt sarunas ar FM.
Uzņēmuma Dobeles dzirnavnieks un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) konflikts aktualizēja jautājumu par reversā PVN ieviešanu graudu jomā. Vajag reverso PVN šajā nozarē?
Es domāju, ka FM kolēģi atcerēsies, ka jautājumu par reverso PVN graudu jomā apspriedām jau pirms ilgāka laika. Tolaik diskusiju rezultātā tomēr tika pieņemts lēmums, kas balstījās uz FM argumentiem un noteica, ka reversais PVN graudu nozarē nav piemērojams. Šopavasar jautājumu atkal aktualizēja Dobeles dzirnavnieka un VID strīds. Atcerēsimies, ka VID pārmeta uzņēmumam krāpšanos ar PVN, uzņēmuma vadība apgalvoja, ka nav krāpusies. Dobeles dzirnavnieka vadības pārstāvis, kad bija pie manis, uzsvēra, ka negodīgas rīcības nav bijis, turklāt uzņēmumam nav bijuši nodokļu parādi. Savukārt VID pastāvēja uz to, ka atraduši nodokļu nemaksāšanas shēmas. Es Dobeles dzirnavnieka vadībai teicu, ka nevaru VID lēmumu atcelt un ir tikai viens ceļš - tiesa, jo neviens cits šo strīdu nevar izšķirt. Iepriekš gan uzņēmums var pārsūdzēt VID lēmumu VID ģenerāldirektorei Inārai Pētersonei, ko, manuprāt, arī ir darījis. Sarunā ar mani Ināra Pētersone solīja situāciju izvērtēt.
Ja būtu ieviests reversais PVN, tad viss šis jandāliņš izpaliktu. FM pārstāvji man apstiprinājuši, ka reversā PVN ieviešana graudu nozarē ir dienaskārtībā. Ja tas tiešām tiks ieviests, tad es apsveikšu FM ar prātīgu lēmumu. FM gan derētu ātrāk vērtēt situāciju, nevajag vērtēt situāciju gadiem, jo tik ilga vērtēšana nevienam nenāk par labu.
Aizvien biežāk tiek uzsvērts, ka nepieciešams sekmēt uzņēmējdarbības attīstību reģionos, palielinot pašvaldību ieinteresētību uzņēmumu - ne tikai iedzīvotāju - piesaistīšanā. Kā motivēt pašvaldības uzņēmēju atbalstīšanai?
Uz šo jautājumu jāraugās no cita skatpunkta. Vispirms pašām pašvaldībām jāļauj iesaistīties uzņēmējdarbībā, jo patlaban pašvaldība nevar izmantot savu zemi uzņēmējdarbībai. Ja pašvaldībai atļautu tai piederošo zemi iekļaut, piemēram, kādā kooperatīvā, tas būtu atbalstāmi. Esmu dzirdējis arī viedokli, ka es domāju nepareizi, jo tad, ja ļausim pašvaldībām izmantot savu zemi uzņēmējdarbībā, pašvaldības sāks visādi blēdīties. Manuprāt, tas nav pareizs domāšanas veids, jo tie cilvēki, kuri ir blēži pēc būtības, allaž atradīs iespēju īstenot kādu blēdību, bet viena blēža dēļ nevar ierobežot iespējas citiem brīvāk darboties biznesa vidē. Jāķer blēži, nevis visiem jāuzliek darbības ierobežojumi.
Kas attiecas uz privāto sektoru, tad tiešām ir lauku pašvaldību teritorijas, kurās ir vairāki, turklāt dažāda profila uzņēmumi, un uz šiem uzņēmumiem strādāt brauc cilvēki no kaimiņu pašvaldībām, kurās ar uzņēmumiem ir bēdīgi. Pirms veic nodokļu pārdali par labu pašvaldībām, kurās cilvēki strādā, atņemot kaut ko tām pašvaldībām, kurās cilvēki tikai dzīvo, viss labi jāpārdomā, lai nesanāk tā, ka mēs valstiskā mērogā pašvaldības, kurās uzņēmumu nav, vispār atstumjam no finanšu resursiem un saulītē ieceļam vienīgi pašvaldības, kuras mācējušas piesaistīt uzņēmējus. Kas attiecas uz Rīgu un Pierīgu, par tām gan viss skaidrs - vajag, lai vairāk nodokļu naudas nonāktu Rīgā, jo Latvijas galvaspilsētā strādā ievērojama daļa Pierīgas iedzīvotāju, un tiešām Pierīgas iedzīvotāji, kuri grib dzīvot ārpilsētā, tuvāk pie dabas, regulāri un sistemātiski izmanto tieši Rīgas infrastruktūru, nevis savas Pierīgas pašvaldības infrastruktūru, bet attiecībā uz lauku pašvaldībām nav tik vienkārši. Iespējams, priekšlikumā par nodokļu pārdali par labu pašvaldībām, kurās cilvēki strādā, ir kas racionāls, bet es gribu dzirdēt racionālus argumentus un gribu redzēt precīzus aprēķinus par to, cik lieli ieguvumi būs pašvaldībām, kurās cilvēki strādā, un cik lieli zaudējumi - pašvaldībām, kurās cilvēki galvenokārt dzīvo, bet strādāt brauc uz citu pašvaldību. Premjerministrs Māris Kučinskis jau jums, Dienai, labi pateica - domāt vajag reāli, var jau gribēt nezin ko, bet jāapzinās reālā Latvijas situācija.
Pēdējā laikā pārtikas nozarē bijuši veiksmes stāsti saistībā ar jaunu eksporta tirgu apgūšanu, piemēram,†vērienīgs piena produktu ražotājs†iekarojis Ķīnas tirgu. Cik daudz jūsu vadītā ministrija var palīdzēt pārtikas ražotājiem jaunu eksporta tirgu apguvē?
Ir konkrētas lietas, kuras, lai Latvijas uzņēmumu produkcija kādā ārvalstu tirgū nonāktu, jāizdara valsts institūcijām. Es runāju par attiecīgu sertifikātu un atļauju iegūšanu, kas atbilstošajā tirgū vispār ļautu ievest produktus. Kas attiecas tieši uz Ķīnas tirgu, tad jāuzsver, ka šajā valstī dienests, kas rūpējas par pārtikas drošību, ir ļoti spēcīgs, un šī dienesta vadītājs ir faktiski ministra līmenī. Es ar šī dienesta vadītāju tikos vairākas reizes un kopā ar kolēģiem pārliecināju, ka Latvijā pārtikas drošums ir augstā līmenī. Ar Ķīnas tirgu mums ļoti paveicās, turklāt paveicās tieši ar Ķīnas pārstāvju lielu uzticēšanos mums. Ķīnas pārstāvji gan piena pārstrādes, gan zivju pārstrādes nozarē iedeva atļaujas visiem tiem uzņēmumiem, kuri bija izteikuši vēlēšanos šādas atļaujas saņemt, turklāt iedeva tās, balstoties uz mūsu Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) sagatavoto informāciju.
Kādi citu valstu tirgi patlaban ir aktuāli?
Iepriekš esam spējuši vienoties ar Baltkrievijas, arī ar Kazahstānas pārstāvjiem. Ja neņem vērā ģeopolitiskās krīzes aspektu, tad gadiem ilgi arī sadarbība ar Krieviju bijusi veiksmīga, jo ilgtermiņā, es uzsveru, ilgtermiņā, uz Krieviju eksportēts liels apjoms Latvijā saražoto pārtikas produktu.
Nesen biju vizītē Dubaijā, un arī runājām par to, kā vienam konkrētam Latvijas uzņēmumam, kas ražo pārtiku bērniem, saņemt nepieciešamos dokumentus, lai savu produkciju pārdotu Dubaijas tirgū. Aprīļa beigās vai maijā gaidām ciemos Latvijā Dubaijas pārstāvjus. Es varu Latvijas uzņēmējus un, piemēram, Dubaijas pārstāvjus sasēdināt pie viena galda, bet nevaru mūsu valsts uzņēmumu vietā noslēgt līgumus par eksportu uz Dubaiju. Es un mani kolēģi paveram ceļu uz eksporta tirgiem, bet turpmākais ir pašu uzņēmēju rokās. Runājot par tādiem tirgiem kā Dubaija un citām tā dēvētajām eksotiskajām valstīm, jāņem vērā, ka produkciju eksportēt uz šīm valstīm maksā dārgi lielā attāluma dēļ. Ja Latvijas uzņēmumiem savu produkciju eksportēt uz tik tālām valstīm nav izdevīgi, tad es kā ministrs nevaru likt uzņēmumiem turp savu produkciju tomēr vest. Ir gan Latvijas uzņēmēji, kuri ļoti veiksmīgi strādā arī tālos tirgos, eksportē produkciju, piemēram, uz Ameriku, un priecājas, ka sarukušo Krievijas tirgu gandrīz pilnībā kompensējuši ar noietu Amerikā. Ir arī veiksmīgi piemēri tuvo kaimiņvalstu tirgus apguvē, piemēram, Latvijā ir piena nozares uzņēmums, kas faktiski visu produkciju pārdod kaimiņvalstī un mūsu valstī šim uzņēmumam vispār neko nav nepieciešams pārdot.
Šopavasar plašu rezonansi sabiedrībā izraisījuši suņu saslimšanas gadījumi. Citos apstākļos jautāt ministram par suņu barības ražošanas uzraudzību būtu neloģiski, bet patlaban, ņemot vērā iedzīvotāju satraukumu, pajautāšu - vai notiekošais norāda, ka nepieciešams pastiprināt dzīvnieku barības ražošanas kontroli?
Es jau domāju - vai tiešām jūs par suņiem nepajautāsiet? Saprotams, katram savs mīļdzīvnieks ir svarīgs, laukos suns ir svarīgs, jo apsargā māju un fermu, un laukos bieži ir nevis viens suns, bet trīs četri, un pilsētā suņi ir svarīgi kā mājas mīluļi, kuriem cilvēki ļoti pieķeras. Mēs jautājumu par suņu saslimšanu esam apsprieduši ar ZM veterinārās jomas speciālistiem, ar PVD speciālistiem un ar zinātniskā institūta BIOR ekspertiem. ZM iedeva desmit tūkstošus eiro pētījumiem, jo tika teikts - problēma tiešām nopietna. BIOR veica pētījumus un nekādu iespējamo suņu saslimšanas izraisītāju suņu barībā neatrada. Kopumā pētījumos jau ieguldīti ap 40 tūkstošiem eiro. Savukārt aktīvi suņu aizstāvji, kuri gan īstenībā ir veterinārārsti, visu laiku šo jautājumu uztur sabiedrības dienaskārtībā. Man zināms, ka uzņēmums, kas ražo diskusiju krustugunīs nonākušo suņu barību, gatavs iedot vēl naudu pētījumiem, bet nepieciešams noformēt vienošanos ar BIOR atbilstoši visiem zinātnisko pētījumu veikšanas kritērijiem.
Uzskatu, apgalvojumus par kāda ražojuma kaitīgumu vai nekaitīgumu var izteikt, tikai balstoties uz precīziem, pamatīgiem zinātniskajiem pētījumiem, nevis vienas vai otras suņu barības skandālā iesaistītās puses emocijām.