Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +7 °C
Daļēji saulains
Sestdiena, 16. novembris
Glorija, Banga

Putina uzticamais kareivis Kadirovs

Krievijas nelielās un nabadzīgās Ziemeļkaukāza republikas Čečenijas odiozais prezidents Ramzans Kadirovs ir iemantojis tik lielu valsts autoritārā prezidenta Vladimira Putina uzticību, ka var atļauties bez saskaņošanas izteikt draudus Kremļa oponentiem un Rietumiem, kā arī izmantot nelikumīgas metodes, lai it kā cīnītos pret džihādistiem, kuri vēlas izveidot emirātu jeb islāma valsti Krievijas dienvidos.

Krievijas līderis arī piever acis uz to, ka daļa no miljoniem, ko federālā valdība ir ieguldījusi Čečenijas atjaunošanā pēc diviem postošiem kariem, ļāvuši vairot R. Kadirova labklājību. Analītiķi domā, ka R. Kadirova neaizskaramība sakņojas viņa nesatricināmajā lojalitātē V. Putinam un Kremļa vadītāja uzskatā, ka bez viņa Čečenijā miers nav iespējams.

Soda islāmistu vecākus

Tikai 38 gadus veco R. Kadirovu Čečenijas prezidenta krēslā pirms astoņiem gadiem iecēla V. Putins. Taču viņš par ietekmīgu figūru Čečenijā kļuva jau 2004. gadā pēc sava tēva, toreizējā Čečenijas prezidenta Ahmada Kadirova, nāves. Kadirovu ģimene Kremļa uzticību izpelnījās deviņdesmito gadu beigās, kad otrā Čečenijas kara laikā no čečenu neatkarības cīnītāju nometnes pārgāja Krievijas spēku pusē.

Pēc kļūšanas par Čečenijas vadītāju R. Kadirovs straujā tempā atjaunoja divos karos pilnībā nopostīto republikas galvaspilsētu Grozniju, kur 2008. gadā, V. Putinam klātesot, atklāja Eiropā lielāko mošeju, tā nosaukta Ahmada Kadirova vārdā. Simtiem miljonu dolāru vērtie celtniecības projekti tika finansēti galvenokārt no Krievijas federālā budžeta līdzekļiem.

Tā bija Kremļa maksa par R. Kadirova centieniem apspiest čečenu separātistus un panākt Čečenijas iedzīvotāju atbalstu V. Putinam. Viņš ir panācis, ka Čečenija no Kaukāza «pulvermucas» ir kļuvusi par vienu no relatīvi drošākajām republikām reģionā, kurā islāmisti regulāri rīko uzbrukumus.

R. Kadirova cīņu pret islāma kaujiniekiem kritizē Krievijas un ārvalstu cilvēktiesību aizstāvji, jo Čečenijas vadonim pakļauti kaujinieki ir nolaupījuši un aizveduši nezināmā virzienā daudzus cilvēkus, kuru saistība ar islāmistiem nav pierādīta.

Pēc decembrī notikušā džihādistu uzbrukuma Groznijas preses namam un vairākas stundas ilgušajām apšaudēm, kurās gāja bojā 11 kaujinieku un 14 policistu, R. Kadirovs paziņoja, ka islāma kaujinieku tuvinieku mājas nojauks, savukārt viņus pašus izraidīs no Čečenijas. «Es oficiāli paziņoju, ka ir pienākušas beigas laikam, kad vecāki neatbild par savu bērnu rīcību,» prezidents paziņoja sociālajā vietnē Instagram.

Pēdējās nedēļās cilvēktiesību aizstāvji informējuši par vairākiem gadījumiem, kad cilvēki maskās naktī ieradušies mājās pie kaujinieku radiniekiem, kuri izdzīti laukā un ēkām pielaista uguns.

V. Putins, kuram ikgadējās preses konferences laikā lūdza komentēt R. Kadirova paziņojumu, atbildēja, ka «nevienam, pat ne Čečenijas prezidentam, nav tiesības ārpustiesas ceļā risināt noziegumus». Tomēr Krievijas varasiestādes neko nav darījušas, lai aizsargātu kaujinieku tuviniekus.

Sola aizsargāt Krieviju

Pēc Parīzē notikušā islāmistu uzbrukuma franču satīras izdevumam Charlie Hebdo, kas savās karikatūrās izsmēja musulmaņu pravieti Muhamedu, pasaulē izskanēja aicinājumi pārpublicēt izdevuma karikatūras. Tam pievienojās arī savulaik Kremļa nežēlastībā kritušais krievu miljardieris Mihails Hodorkovskis. Tas sadusmoja R. Kadirovu, kurš trimdā dzīvojošo V. Putina opozicionāru pasludināja par «visas pasaules musulmaņu ienaidnieku».

Viņa nežēlastībā krita arī liberālās radiostacijas Eho Moskvi galvenais redaktors Aleksejs Venediktovs, jo viņa vadītais medijs bija vaicājis klausītāju viedokli, vai Krievijas laikrakstiem būtu jāpārpublicē pravieša Muhameda karikatūras. R. Kadirovs paziņoja, ka A. Venediktovs radiostaciju ir padarījis par «galveno pretislāma ruporu», un brīdināja, ka žurnālistu «sauks pie atbildības».

Čečenijas prezidents uzbrucis arī Rietumiem, kas, viņaprāt, sarīdot pārējo pasauli pret musulmaņiem un Krieviju, un apliecinājis, ka čečenu tauta ir gatava aizstāvēt Krieviju pret ASV un Eiropas agresiju. «Mēs aizstāvēsim Krieviju, tās stabilitāti un robežas,» R. Kadirovu citē ziņu aģentūra Tass. Ārvalstu mediji ziņo, ka Austrumukrainas promaskavisko separātistu pusē karojot Čečenijas prezidentam pakļauti «brīvprātīgie» kaujinieki.

Kārnegi centra Maskavā vadītājs Dmitrijs Treņins uzskata, ka R. Kadirovam ir «izsniegta licence teikt un darīt lietas, ko nevar citi». «Viņš ir Putina neoficiālais kaujinieks, kura misija ir cīnīties ar Krievijas un Putina ienaidniekiem,» D. Treņins sacīja Radio Brīvā Eiropa. Islāma eksperts Georgijs Engelharts izdevumam The Moscow Times sacīja, ka Maskavas iecietība pret R. Kadirova izteikumiem ir saistīta ar bailēm no jauna militārā konflikta Čečenijā. «Kadirova īpašais stāvoklis balstīts pieņēmumā, ka viņš ir atslēgas figūra dumpīgās Čečenijas nomierināšanā,» domā eks-perts.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Ramzans Kadirovs

Dzimis 1976. gadā vēlākā Čečenijas prezidenta Ahmada Kadirova ģimenē
Pirmā Čečenijas kara laikā separātistu rindās cīnās pret Krievijas spēkiem. 1999. gadā, sākoties otrajam Čečenijas karam, abi ar tēvu pāriet Maskavas spēku pusē
Pēc A. Kadirova nāves atentātā 2004. gadā iecelts par Čečenijas vicepremjeru, 2006. gadā kļuva par premjerministru. 2007. gadā Krievijas prezidents Vladimirs Putins Ramzanu iecēla par Čečenijas prezidentu

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Saeima iesaldē atalgojumu valdēs un padomēs

Lai uz diviem gadiem iesaldētu atalgojumu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdēs un padomēs, Saeima vakar galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Publiskas pers...








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?