Dumpinieku, kas vēlas gāzt Sīrijas autoritāro prezidentu Bašāru el Asadu, viens no tuvākajiem sabiedrotajiem ir Turcija. Mediji ziņo, ka Krievija un Turcija noslēgušas slepenu vienošanos, kas katrai valstij ļaušot īstenot savus mērķus Sīrijā.
Apsūdz kara noziegumos
Dramatiskie notikumi Alepo, kur valdības spēku un krievu brutālie uzlidojumi tiek mērķēti arī uz slimnīcām un skolām, iecirtuši vēl vienu pamatīgu ķīli Krievijas attiecībās ar Rietumiem.
Savienotās Valstis pagājušajā nedēļā pārtrauca sarunas ar Krieviju par karadarbības izbeigšanu Sīrijā, bet vēlāk apsūdzēja Damasku un Maskavu kara noziegumos. Amerikāņiem šonedēļ piebalsojuši briti un franči, kuri mudinājuši Starptautisko krimināltiesu izmeklēt iespējamos Krievijas kara noziegumus aplenktajā Alepo.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins otrdien atcēla nākamnedēļ paredzēto vizīti Francijā pēc tam, kad šīs valsts vadītājs Fransuā Olands publiski pauda šaubas, vai abu tikšanās pašlaik vispār būtu nepieciešama. Kremļa dusmas izsaucis arī Apvienotās Karalistes ārlietu ministra Borisa Džonsona paziņojums, ka Krievija vainojama 20. septembrī notikušajā uzlidojumā ANO palīdzības konvojam netālu no Alepo. Krievijas Aizsardzības ministrija B. Džonsona izteikumus nodēvējusi par «rusofobisku histēriju», vēsta BBC.
Maskavu aizkaitinājis arī britu ārlietu resora vadītāja mudinājums Lielbritānijas iedzīvotājiem organizēt protestus pie Krievijas vēstniecības Londonā. V. Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs atgādināja, ka Lielbritānijai saskaņā ar Vīnes konvenciju ir pienākums aizsargāt Krievijas diplomātisko misiju Londonā, ziņo Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība.
Turcija maina nostāju
Vēl viens nozīmīgs spēlētājs Sīrijas karā - Turcija -, kas iepriekš skaļi uzstāja, ka B. el Asadam ir jāatkāpjas, pirms nepilna gada bija tuvu tam, lai iesaistītos militārā konfrontācijā ar Krieviju. Novembrī turku iznīcinātājs netālu no Sīrijas robežas notrieca Krievijas militāro lidmašīnu, kas esot ielidojusi Turcijas gaisa telpā. Incidents, kurā dzīvību zaudēja krievu pilots, smagi iedragāja Krievijas un Turcijas attiecības.
Tās pakāpeniski uzlabojās tikai pēc tam, kad jūnijā Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans Krievijas kolēģim nosūtīja vēstuli, kurā atvainojās bojāgājušā pilota ģimenei. Šonedēļ V. Putins Stambulā tikās ar R. T. Erdoganu un runāja ne tikai par ekonomisko saišu attīstīšanu (tika parakstīta vienošanās par gāzes cauruļvada izbūvi Melnajā jūrā), bet arī par militāro sadarbību Sīrijā, kas šķiet neloģiska, ņemot vērā valstu atšķirīgo nostāju.
Pēdējā gada laikā un īpaši pēc 15. jūlijā notikušā neveiksmīgā apvērsuma mēģinājuma Turcija Sīrijā vairs nekoncentrējas uz B. el Asada gāšanu, bet uz cīņu pret džihādistu kustību Islāma valsts (IV) un kurdu kaujiniekiem, kas kontrolē plašas teritorijas Sīrijas ziemeļaustrumos pie Turcijas robežas.
IV vaino vairākos nāvējošos terora aktos Turcijā, savukārt Sīrijas kurdu bruņotie grupējumi esot preventīvi jāapkaro, lai novērstu, ka tie varētu sākt uzbrukumus Turcijai, apgalvo Ankara. Divpusējo attiecību krīzes laikā R. T. Erdogans bijis noraizējies, ka Krievija varētu izmantot kurdus pret Turciju.
Turcijas prioritāšu maiņa ir pa prātam Kremlim, kas līdz ar to esot nolēmis pievērt acis uz turku militārajiem soļiem pret Sīrijas un arī Irākas kurdu nemierniekiem, raksta Gazeta.ru. Savukārt turki krieviem esot devuši slepenu solījumu, ka R. T. Erdogans mainīšot savu retoriku pret B. el Asadu. Krievijas medijs atgādina, ka Turcijas prezidents, septembrī uzstājoties ANO Ģenerālajā asamblejā, ne reizi nepieminēja Sīrijas prezidenta vārdu.