«Mēs esam gatavi parakstīt jebkurā brīdī, bet investors pagaidām veic darījuma sakārtošanu. Acīmredzami tur ir darbs juristiem, finansistiem un ekonomistiem. Mazliet patraucēja gada nogales brīvdienu nedēļas,» prāto Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.
Līdz ar to arī jautājums, vai finanšu konsultantam Prudentia pienāksies vairāk nekā miljona eiro lielā kompensācija par investora piesaisti, joprojām paliek atvērts. Jūtams, ka valsts pārstāvjos šis temats rada aizkaitinājumu. Decembra sākumā Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā premjerministre Laimdota Straujuma (Vienotība) bija strikta un norādīja, ka ne valdība, ne Satiksmes ministrija nekādu atlīdzību Prudentia nemaksās. Par to esot jālemj airBaltic. Pats airBaltic pagaidām no komentāriem atturas. Sarunā ar Dienu kompānijas pārstāvis Jānis Vanags teic, kā šādi jautājumi ir pāragri. Kad tiks parakstīts līgums, būšot lielāka skaidrība.
Starp ministriju un Prudentia par kompensāciju saistībā ar investora piesaisti sarunas vispār neesot notikušas. «Mēs šīs sarunas neiniciēsim,» norādīja K. Ozoliņš. Tas esot jādara tam, kuram tas interesē. «Turklāt šobrīd nav pamata vispār neko iniciēt, jo investors vēl līdz galam nav piesaistīts, dokumenti nav parakstīti. Mēs galīgi neuzskatām, ka būtu pamats runāt par jebkāda veida kompensāciju no valsts puses viennozīmīgi, par kompāniju man ir grūtāk komentēt,» nosaka K. Ozoliņš.
Prudentia valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš joprojām ir pārliecības pilns, ka nauda viņiem pienākas. Valdības rīcība, pēkšņi pārtraucot sadarbību un apšaubot, vai Prudentia bijusi tā, kas piesaistīja investoru, viņu pārsteigusi. «Mēs esam darījuši visu, izpildījuši zināmā mērā valdības lēmumu, nodevuši visu informāciju Satiksmes ministrijai un airBaltic. Tagad vairāk tādā pasīvā režīmā sekojam līdzi, kas notiek, un atbildam, ja kādam ir kādi jautājumi,» skaidro K. Krastiņš, norādot, ka diskusijas par kompensāciju sāksies, kad invesotrs parakstīs līgumu.
«Mūsu industrija, protams, ir sarežģīta. Ja ar šiem investīciju bankas pakalpojumiem varētu tik viegli pelnīt naudu, tad līdzīgu kompāniju kā Prudentia būtu desmitiem, bet tā nav. Acīmredzot tik viegli tas bizness nevedas. Ja tik vienkārši būtu kādu atrast, šķirstot telefongrāmatu vai meklējot Google, tad tas būtu pārāk skaisti un vienkārši. Viens ir atrast, tad saprast, kāda ir interese investoram, kādas ir viņa iespējas, kādas intereses ir mūsu klientam - Latvijas valstij un airBaltic, kādas ir iespējas un kur šīs intereses saduras, kur pārklājas. Reizē vēl tas viss ir jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, jo airBaltic ir restrukturizācijas plāns,» K. Krastiņš turpina uzskaitīt Prudentia ieguldījumu investora piesaistē, norādot, ka ir vienīgie Latvijā, kas spējuši uzkrāt tik lielu pieredzi un zināšanas. Viņš pauž gandarījumu, ka, par spīti visam, gan valdība, gan Saeima Prudentia piedāvājumu tomēr apstiprināja. Uz jautājumu, cik liela loma bijusi konsultantam akcionāru līguma izveidē, ko vēlāk valdība atzina kā nedraudzīgu valstij, viņš atbild sarežģīti: «Kad septembra beigās ar valdības lēmumu mums lika pārtraukt šīs konsultācijas, tikai tajā brīdī pēc nodomu protokola parakstīšanas, ko mēs sekmējām un organizējām, faktiski tā diskusija ar pretējās puses juristiem tikai sākās. Nevajag taisīt milzīgu brēku. Ir saprotams, ka akcionāru līguma projekts, kuru iesniedza investors, protams, bija vairāk vai mazāk tendēts par labu investora interesēm.»
K. Krastiņš ir pārliecināts, ka Prudentia saņems kompensāciju, jo līgumā bijuši iestrādāti starptautiskajai praksei atbilstoši aizsardzības mehānismi.