Problēmas kaitē konkurētspējai

Islāma bankinga izplatībai netrūkst arī šķēršļu. Tas ir mazāk pelnošs par tradicionālo modeli - E&Y aprēķini liecina, ka islāma banku akcionāru dividendes ir vidēji par 19% zemākas, kas skaidrojams ar ievērojamiem papildu izdevumiem šariata pārzinātāju algošanai, produktu daudz lielāko sarežģītību, kā arī liegumu iesaistīties spekulatīvos darījumos.

Tikmēr lielākajā daļā musulmaņu valstu valda laicīgais islāms, un to iedzīvotāju vairākums priekšroku dos ienesībai, nevis reliģiskiem apsvērumiem, it īpaši laikā, kad krīzes draudi ir atkāpušies. Uzskatāms piemērs ir bagātā, taču ne pārmēru reliģiozā Katara, kuras valdība pieņēma likumu, kas ļauj izmantot tikai viena veida - vai nu islāma, vai tradicionālos - banku pakalpojumus. Šādi tika cerēts stimulēt islāma bankingu, tomēr pārliecinošs valsts iedzīvotāju vairākums izvēlējās tradicionālās bankas. Islāma banku piedāvājums ir arī trūcīgāks: tajās viens klients izmanto vidēji 2,1 finanšu produktu, kamēr tradicionālajās bankās - 4,9, savukārt nepieciešamība daudzus jautājumus apspriest ar klientiem klātienē samazina iespējas izmantot telefona un internetbankas iespējas. Visbeidzot, neraugoties uz centieniem standartizēt islāma bankinga pakalpojumus, to saturs ir atkarīgs no to valstu likumdošanas, kā arī vietējo teologu sniegtajiem šariata likumu traktējumiem. Tā kā islāma pasaulē nav vienota garīgā centra, priekšstati par islāma bankingu mēdz radikāli atšķirties, kas rada sajukumu un nav arī pieņemams daudziem musulmaņiem. Kamēr nebūs atrisināta vismaz lielākā daļa šo problēmu, islāma bankingam, neraugoties uz milzīgo izaugsmes potenciālu, būs grūti konkurēt ar tradicionālajām bankām. Ja vien pēdējās nepiedzīvos jaunu krīzi.