Jā, prieks toreiz bija... Kaut arī jau tajā laikā daži cilvēki, kuri labāk pazina mūsu partneri, izteica zināmas rūpes un brīdinājumus, vai nav veltas cerības, ka draudzība būs uz ilgu laiku. Taču mēs bijām labticīgi, protams, ar šīm cerībām kādu laiku dzīvojām. Kādu laiku tas arī izdevās, bet pēc tam sākās iznomātāja un nomnieka ķildas.
Tātad pietiekami labi viens otru nepazināt. Sakiet, kā viens otru atradāt?
Pieļauju, ka Zinātņu akadēmijas amfiteātris, kurš 40 gadu stāvēja mazlietots jeb tikpat kā nelietots ar aizmūrētu skatuvi, ar mūziku saistītu cilvēku un producentu aprindās varēja būt zināms. Nezinu, kā Millera kungs par to uzzināja, bet viņš atnāca un piedāvāja sadarbību. Mans risks bija tas, kas es domāju: jā, šis varētu būt gadījums, kad skatuvi un zāli varētu atdzīvināt, jo stagnācija ar telpas izmantošanas iesaldēšanu uz daudziem desmitiem gadu bez valsts atbalsta ēkas sakopšanai jau arī nav nekāds risinājums. Bija svarīgi, lai sāktos remonti, lai sāktos kultūras dzīve un lai Zinātņu akadēmijas zāle kalpotu ne tikai koncertiem, bet arī plašām starptautiskām konferencēm, zinātniskajiem simpozijiem, zinātnes popularizēšanai, kas visdrīzāk atbilst tās pamatfunkcijām. Jāņem vērā, ka te ir ne tikai viena zāle, kas, protams, ir lielākā no telpām, bet komplekss, kas piemērots dažādiem pasākumiem - lai rīkotu tikšanās, konferences. Visas telpas izmantojamas gan vienlaikus, gan atsevišķi.
Aizvadītā gada laikā zālē tika rīkoti arī šāda veida pasākumi?
Ir notikuši vairāki pasākumi. Piemēram, Eiropas līmeņa triju dienu pasākums kādiem 300 cilvēkiem šī gada maijā ar daudzu valstu dalībnieku piedalīšanos. Protams, Millera kungs bija tas, kurš apkalpoja šo pasākumu, nodrošinot tehniku, kafijas pauzes, ēdināšanu utt. Vēl pirms tam, pagājušā gada decembrī, Nobela prēmijas piešķiršanas laikā mēs rīkojām Nobela prēmijas vēsturei un tagadnei veltītu pasākumu, kurā pulcējās farmakologi, biomedicīnas un organiskās sintēzes ķīmijas, kā arī veselības aizsardzības speciālisti. Kopīgi arī uz lielā ekrāna vērojām Nobela prēmijas 2014 piešķiršanas procedūru. Protams, tas ir veids, kā Zinātņu akadēmija vēlētos darboties arī turpmāk, telpas savā ēkā piedāvājot starptautisku konferenču rīkošanai un neizslēdzot nekādā gadījumā to izmantošanu arī kultūras pasākumu vajadzībām. Taču gribu piebilst būtisku lietu - lai telpas pilnvērtīgi varētu izmantot kultūras pasākumiem - koncertiem vai teātru izrādēm -, būtu nepieciešams ieguldīt vēl ļoti daudz līdzekļu, jo telpas tikušas tikai minimāli kosmētiski sakārtotas, kas dod iespēju tās izmantot īslaicīgi. Proti, visdažādākie ekspluatācijas drošības dienesti ir devuši terminētas atļaujas, tātad ar nosacījumu, ka pēc konkrēta laika jāveic un jāuzrāda jauni un jauni konkrēti uzlabojumi, kas saistīti ar drošību.
Kā jūs raksturotu to situāciju, kurā esat nonākuši domstarpību par minēto sadarbību rezultātā?
Līgumu esam noteiktā termiņā uzteikuši un lauzuši, jo nomnieks pusgadu un vairāk nepildīja saistības, ko pats bija apņēmies. Bet, neskatoties uz to, ka jāstājas spēkā līguma izbeigšanai, nomnieks patvaļīgi neatbrīvo telpas un tā vietā cenšas turpināt gūt materiālus labumus, nemaksājot nomas maksu un attiecīgi nodokļus valstij. Tāpēc tagad ir pārtraukta viņa piekļuve telpām, novērsta pretlikumīga to izmantošana.
Abas puses paziņojušas, ka taisnība ir viņu pusē, un tagad paredzama ilga tiesāšanās.
Šī tiesāšanās, protams, no abām pusēm ir gan nevēlama, gan neizbēgama. Bet kas tad ir primārs Latvijas valstī - likums, valsts tiesības saņemt ienākumus par valsts īpašumā esošu telpu iznomāšanu vai kāda producenta varbūt bankrota situācija un nespēja šajā brīdī segt savus parādus? Šajā situācijā izskatās, ka nomnieks mēģina rast visdažādākos demagoģiskos vai tiesiskās aizsardzības mehānismus, maldinot sabiedrību par to, ka viņš nav nonācis finansiālās grūtībās, bet ka viņam tiek darīts pāri. Zinātņu akadēmija konsultējās pie tiesību speciālistiem un secināja, ka likums ir mūsu pusē. Diemžēl tiesvedības lēnā gaita neizbēgami iesaldēs šo telpu izmantošanu uz ilgāku laiku. Zinātņu akadēmija labprāt būtu gatava sadarboties ar producentiem un pasākumu organizētājiem, kuri ir kļuvuši nevis par Zinātņu akadēmijas, bet par SIA Rīgas koncertzāle ķīlniekiem, slēdzot ar to līgumus par telpu izmantošanu un attiecīgi izsludinot pasākumus, pārdodot biļetes. Diemžēl arī tiešos līgumus ar katru pasākuma organizētāju slēgt nevaram, kamēr SIA Rīgas koncertzāle turpina prettiesiski aizņemt telpas.
Kā tās cerat atbrīvot?
Līdz mūsu strīdu izšķirs tiesa, vienīgais veids, kā to panākt, ir atslēgt ūdeni, kanalizāciju, elektrību, ko viņi, par to nemaksājot, izmanto saskaņā ar komunālo pakalpojumu nodrošināšanas līgumu. Bet tas, protams, nepadara par iespējamu arī zāles izmantošanu. Tātad - SIA Rīgas koncertzāle var atrasties iekšpusē līdz tiesvedības beigām, bet nekādu pasākumu rīkošana nav iespējama.
Strupceļš...
Tas ir strupceļš, jā, tieši tā.
Bet jums taču ir bijuši mēģinājumi rast kādu kompromisu?
Bija nodoms izskatīt abu pušu sadarbības iespējas, bet mūsu juristi ir atzinuši par nepieņemamiem tos nosacījumus, kādus piedāvāja Millera kungs.
Ja distancējamies no personālijām, šī situācija vērtējama arī kā slikts signāls uzņēmējiem par to, kā var beigties sadarbība ar valsts iestādi, - ieguldīta liela nauda remontos, nu tā jāzaudē.
Nav taisnība! To labāk varētu paskaidrot mūsu juristi, bet saskaņā ar likumu - ja ieguldījumu veicējs savas darbības laikā no nomas objekta ir guvis materiālu labumu, proti, guvis ieņēmumus, to ekspluatējot, tad ar to jau ir kompensēti viņa ieguldījumi. Jāņem arī vērā, ka Zinātņu akadēmija pirmo pusgadu kopš pagājušā gada septembra ir nākusi pretī nomniekam, samazinot 3,5 reizes nomas maksu, tā dodot viņam iespēju, kā teikt, ieskrieties. Un vēl ir būtiski, ka nomnieks nevar dokumentāli pierādīt savu ieguldījumu apmēru, kurš mediju telpā izskanējis kā līdz pusmiljonam liels. Arī nekustamā īpašuma vērtētāji nevar piekrist tik paaugstinātam ieguldījumu apjomam. Tātad arī par to turpmākās tiesvedības gaitā ir jātiek skaidrībā, jo pretējā gadījumā mediju telpā figurē vien mīti.