Valsts prezidents Andris Bērziņš vēl nav pateicis, vai vēlreiz kandidēs uz amatu.
Saeima nodeva komisijām LRA iesniegtos grozījumus Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā, kas paredz prezidentu vēlēt atklāti, savukārt noraidīja Nacionālās apvienības piedāvātos grozījumus Satversmē, kas noteica to pašu. Šonedēļ šis projekts vēlreiz būs sēdes darbakārtībā. Tiesa, tas jau būtu nonācis komisijās, ja Edvards Smiltēns (Vienotība) un Dainis Liepiņš (LRA) sēdes sākumu nebūtu nokavējuši. Taču, ja arī Satversmes grozījumi būtu nodoti komisijām, pieņemt tos var tikai ar divām trešdaļām balsu, un šim priekšlikumam tik lielu atbalstu šajā Saeimā, visticamāk, vienalga neizdotos savākt.
To atzīst arī Vienotības līdere Solvita Āboltiņa, kurai tieši tāpēc nav saprotama koalīcijā esošās Zaļo un Zemnieku savienības saspēle ar opozīcijas partijām - Saskaņu un NSL. Jāatgādina, ka šie politiskie spēki «norāva kvorumu», kas nozīmē, ka balsojumā piedalījās mazāk nekā 50 deputātu. «Šajā spēka demonstrēšanā es saskatu bīstamību, jo redzams, ka Zaļo un Zemnieku savienība kopā ar Saskaņu un Ingunas Sudrabas vadīto partiju var ievēlēt Valsts prezidentu,» uzskata S. Āboltiņa. Viņa kārtējo reizi atgādināja ģeopolitisko situāciju, kurā, no valsts drošības viedokļa, ir ļoti svarīgi, kas ir valsts augstākā amatpersona. Saskaņas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs atsaukšanos uz ģeopolitisko situāciju saista ar «mērķi politiski krāpties». Viņš apgalvoja, ka Saskaņai neesot nekāda sadraudzības pakta ar ZZS. «Mani pārsteidz, ka vairākuma mazspēju uzdod par mazākuma diktātu,» politiķis piebilda. Taču uz jautājumu, vai varētu būt tā, ka nākamo prezidentu izraugās ZZS, Saskaņa un NSL, viņš atbildēja: «Neizslēdzu nekādas iespējamības.»
ZZS neplāno tuvākajā laikā gāzt valdību, un, iespējams, tāpēc tai ir svarīgi, lai balsojums par Valsts prezidentu būtu aizklāts. Ja apvienība atklāti tajā vienotos ar opozīciju, tas būtu lielāks risks šīs valdības stabilitātei, nekā ja tas notiktu aizklāti, kad neviens nevar pierādīt, kā kurš ir balsojis. Jāatgādina, ka Valsts prezidenta A. Bērziņa ievēlēšana 2011. gadā notika līdzīgi neskaidros apstākļos. Tāpat ļoti ticams, ka uz Valsts prezidenta vēlēšanām būs vairāki kandidāti, jo viens no Saskaņas līderiem Valērijs Agešins Latvijas Televīzijas raidījumā Sastrēgumstunda nesen pieļāva, ka arī Saskaņai būs savs prezidenta kandidāts. Tajā pašā pārraidē politoloģe Iveta Kažoka sacīja - tie, kas ir pret atklātu balsojumu, uzņemas atbildību, ja Saeima ievēl vāju vai viduvēju prezidentu «laikā, kad prezidentam ir jābūt izcilam».
Nacionālās apvienības deputāts Rihards Kols uz notikumiem parlamentā raugās ar jaunā politiķa acīm, saredzot kaitējumu tā prestižam, ja tiek izmantotas tādas metodes kā kvoruma noraušana. Viņaprāt, politiķiem ir jāieklausās sabiedrības viedoklī un tā vēloties, lai balsojums par prezidentu būtu atklāts. R. Kols pieļāva, ka arī ZZS vēlētājiem tas varētu būt svarīgi, savukārt S. Āboltiņa cer uz pašvaldībās ietekmīgās ZZS vietējiem līderiem, kuru viedoklī partija varētu ieklausīties. Jūtams, ka ZZS tagad toni nosaka Latvijas Zemnieku savienība un Latvijai un Ventspilij, lai gan apvienībā ir arī Latvijas Zaļā partija un Liepājas partija.
Taču ir svarīgi pateikt, ka ZZS neko nav pārkāpusi, bet tieši Vienotība un Nacionālā apvienība nav ievērojusi koalīcijas līgumu, kurš nosaka, ka par Satversmes grozījumiem koalīcijā ir jāpanāk vienprātība, pretējā gadījumā tie nav virzāmi. Pēc sēdes ZZS līderi uz to arī zibenīgi norādīja. Taču frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis neparedz, ka tas varētu atstāt kādas sekas, uzsverot, ka ZZS atbalsta premjeri Laimdotu Straujumu (Vienotība) un, ja kāds šo valdību nogāzīs, tad tikai pati Vienotība. Uz norādi, ka jautājums ir par to, ar kuru partiju balsīm tiks ievēlēts prezidents, A. Brigmanis atbildēja, aicinot nelikt uzsvaru uz to, kā kurš būs balsojis, bet gan - kāds ir prezidenta kandidāts. Lai deputāti būtu brīvi savā izvēlē un netiktu pakļauti kādam diktātam, ZZS jau valdības veidošanas laikā skaidri pateikusi, ka neatbalstīs prezidenta izraudzīšanos atklātās vēlēšanās.