Jānis Pavlovičs
Vai ir gandarījums par iznākumu?
Jā. Taktiski pareizi nospēlējām, kā treneri bija uzdevuši. Nekur nesteidzāmies uzbrukumā, ļoti labi skrējām aizsardzībā. Nebija būtisku kļūdu, spēlējām ļoti disciplinēti. Pēdējā minūte ir mazliet vilšanās, jo nenospēlējām pārāk veiksmīgi pašas beigas.
Kāpēc neizdevās lauzt spēles gaitu pēc Rutenko noraidījuma?
Viņi nelūza tik viegli. Bet arī mēs paši kaut kā sākām pieļaut kļūdas, arī aizsardzībā, tāpēc ielaidām dažus golus vieglāk.
Pirmā puslaika beigās neredzēji laiku ātrajā uzbrukumā?
Diemžēl nē. Bija ātrais uzbrukums, bet spēles laiks ir tikai uz tablo pie zāles griestiem. Spēru ierastos trīs soļus, metu un trāpīju, bet laikam jau mazdrusciņ par vēlu.
Pastāsti par epizodi ar Rutenko, kurš tev trāpīja pa seju, tiekot pie diskvalifikācijas.
Mums ar Ingaru Dudi izdevās viņu mazliet izsist no līdzsvara. Protams, jau iepriekš šo to pateicām, mazliet paprovocējām, un viņš ar elkoni ielika man pa seju.
Visas spēles gaitā bija daudz runāšanas un asumu...
Viņi otrajā puslaikā pret mums sāka spēlēt ļoti agresīvu aizsardzību. Pat ne asu, bet rupju. Sita no muguras un uzbruka. Mēs saglabājām savu spēli, neatbildējām un galu galā ar to bijām ieguvēji.
Kā atspēlēt divu vārtu deficītu Valmierā?
Jāturpina sava spēle, ko jācenšas noturēt visu sešdesmit minūšu garumā. Domāju, ka mājas sienas un līdzjutēji mums palīdzēs.
Kas jādara vēl labāk?
Šoreiz netrāpījām dažus metienus, kurus tiešām vajadzēja trāpīt. Arī aizsardzībā bija situācijas, kurās varēja nospēlēt vēl disciplinētāk.
Jātrenē septiņu metru soda metieni!
Jā, diemžēl tas mūs pieviļ. Arī mazliet sasteidzu, nepaskatījos uz vārtsargu.