Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +7 °C
Apmācies
Svētdiena, 17. novembris
Uga, Hugo, Uģis

Pret aploksnēm ar valsts iepirkumiem

Latvija ir viena no Eiropas Savienības (ES) līderēm aplokšņu algu izmaksu ziņā, liecina Eirobarometra aptauja. Uz jautājumu, vai pēdējā gada laikā esat saņēmis algu aploksnē, apstiprinoši atbildēja 11% no Latvijas respondentiem, vidēji ES tādu bija tikai 3%. Ekonomists Arnis Sauka, kurš regulāri veic ēnu ekonomikas pētījumus, norāda, ka uzņēmēji aploksnē samaksā vidēji ceturto daļu no darba samaksas.

VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone Dienai uzsver, ka šo problēmu nevar atrisināt ar vienkāršu vainīgo «izķeršanu», jo parasti pēc soda saņemšanas ierastā prakse tiek turpināta. Ar darba devējiem, kuri maksā aplokšņu algas, ir ārkārtīgi grūti cīnīties arī tāpēc, ka darbiniekam it kā viss ir - gan darba līgums, gan darba stundu uzskaite, un to, kas tiek saņemts aploksnē, zina tikai tās devējs un saņēmējs. Tieši tādēļ VID arī nav nekādu statistikas datu par aplokšņu algu saņēmējiem.

I. Pētersone arī norāda, ka aplokšņu algas dominē tajās nozarēs, kurās pārsvarā norēķini notiek ar skaidru naudu, nevis pārskaitījumiem un ir saskarsme ar klientu, kas ir fiziska, nevis juridiska persona. Tie ir gan dārzniecības, gan friziera un manikīra pakalpojumi. Tāpat aplokšņu algas ir izplatītas apsardzes uzņēmumos, mežizstrādē un būvniecībā, kur tiek piesaistīti nelieli apakšuzņēmēji. «Dubulta grāmatvedība ir pārāk sarežģīta lieliem uzņēmumiem, tāpēc tur pelēkā nodarbinātība ir mazāk izplatīta. Lai pieķertu kādu uzņēmumu aplokšņu algu izmaksā, mums vispirms ir jākonstatē melnās naudas avots, no kā aploksnes tiek maksātas. Taču bieži tas ir gandrīz neiespējami,» skaidro I. Pētersone.

Minimizēt aplokšņu algas iespējams nevis ar sodu par pārkāpumu, kas ir vienreizējs pasākums un neliedz vainīgajam turpināt ierasto praksi, bet ar mērķētiem ilgtermiņa pasākumiem. «Viens no risinājumiem, kurus piemēro arī citās ES valstīs, būtu noteikt minimālo algas nodokļos samaksāto summu (atkarībā no konkrētās nozares), lai uzņēmums varētu piedalīties valsts vai pašvaldību konkursos, kā arī varētu pretendēt uz Eiropas struktūrfondu naudu,» pārliecināta VID ģenerāldirektore.

Tam piekrīt arī ekonomiste Raita Karnīte, kura Dienai uzsver, ka ar naudas sodiem vien nebūs līdzēts. «Pret negodīgajiem uzņēmējiem, kas kropļo konkurenci, ir jāvēršas ar ekonomiskām sankcijām, liedzot piekļuvi finansējumam. Piemēram, zinot vidējo atalgojumu nozarē, uzņēmumiem, kas ir zem tā, nevajadzētu ļaut piedalīties valsts un pašvaldību iepirkumos, arī bankas tos varētu ierindot melnajā sarakstā un neizsniegt kredītus. Es arī īpaši neticu, ka būtiski var palīdzēt nodokļu sloga mazināšana, jo nav garantijas, ka pie zemākām likmēm negodīgie uzņēmēji sāks nodokļus maksāt,» bilst R. Karnīte.

Problēma gan ir tajā, ka daudzi aplokšņu algu maksātāji, īpaši pakalpojumu jomā, nemaz negatavojas piedalīties valsts vai pašvaldību iepirkumos vai piesaistīt ES naudas. I. Pētersone ir pārliecināta, ka šādos gadījumos izšķiroša nozīme ir arodbiedrībām, kurām ir jāaizstāv darbinieki. Arī R. Karnīte uzskata, ja Latvijā būtu spēcīgas arodbiedrības, aplokšņu algas izskaust būtu daudz vieglāk. A. Sauka uzsver, ka aplokšņu algu minimizēšanā līdztekus pātagai svarīga ir uzņēmējdarbībai draudzīgas vides izveide un pārliecība, ka samaksātos nodokļus valsts sadala godīgi un efektīvi. «Tāpat kā mērķtiecīgiem pasākumiem izdevās mazināt peļņas neuzrādīšanu, tāpat iespējams mazināt arī aplokšņu algas. Taču valstij par samaksātajiem nodokļiem pretī jādod prognozējamība,» pārliecināts ir A. Sauka.

Jāteic, ka Latvijā risku tikt pieķertiem saistībā ar nedeklarētu algu izmaksu par augstu uzskata 28%, bet vidēji ES - 36%. Par galveno iemeslu aplokšņu algām respondenti uzskata zemo darba samaksu. Latvijā tādi ir 60%, ES - 35%.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?