Latvijas Televīzijas raidījums Aizliegtais paņēmiens šonedēļ atklāja, ka no 23 patvēruma meklētājiem 21 pēc bēgļa vai alternatīvā statusa saņemšanas ir devies uz Vāciju. Tikmēr, piemēram, Igauniju nav atstājusi neviena ES bēgļu pārvietošanas programmas ietvaros uzņemta persona, ziņoja mediji.
Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija trešdien nolēma vērsties pie premjera M. Kučinska ar lūgumu risināt šo jautājumu politiskā līmenī un koriģēt bēgļu uzņemšanas plānu. Premjers plāno uzdot Ekonomikas, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un vēl vairākām institūcijām sagatavot priekšlikumus, kā varētu uzlabot situāciju. Komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis (NA) uzskata, ka ir jābūt arī vienam atbildīgajam, kas koordinē patvēruma meklētāju uzņemšanas un integrēšanas jautājumus. Viņš personīgi redzot, ka tā varētu būt Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane.
Viņa komisijas sēdē uzsvēra, ka Iekšlietu ministrijas kompetence beidzas, kad pēc statusa saņemšanas šie cilvēki atstāj patvēruma meklētāju centru Mucenieki un var brīvi pārvietoties. Ministrija ir izpildījusi valdības doto uzdevumu un arī nodrošinājusi, ka Latvijā ierodas ģimenes ar bērniem un izglītoti cilvēki. Problēmas sākas, kad šīs personas sāk meklēt dzīvesvietu un darbu. Par to I. Pētersone-Godmane jau brīdinājusi tad, kad politiķi lēma samazināt bēgļu pabalstu līdz 139 eiro ģimenes galvai, bet pārējiem ģimenes locekļiem paredzot 97 eiro. Ar šādu summu nepietiek, lai noīrētu dzīvokli. Kamēr persona nekur nav deklarējusies, tā nevar pretendēt arī uz pašvaldības atbalstu. Diena jau rakstīja, ka to varētu risināt, mainot bēgļu pabalsta izmaksāšanas kārtību, lai sākotnēji varētu saņemt vairākiem mēnešiem paredzēto summu, kura attiecīgi nepienāksies gada beigās.
«Mēs nevaram pieļaut, ka pa Latviju klīst cilvēki bez dzīvesvietas. Es pat negribu komentēt to, kas var notikt, ja viņi sāktu veidot savas kopienas,» atzina premjers. ZZS līderis Armands Krauze piekrīt, ka bēgļu jautājums ir jārisina, jo Latvija ir uzņēmusies šīs saistības un valstī ir vajadzīgs arī darbaspēks. Taču, viņaprāt, nebūtu pieļaujams, ka bēgļi te tikai saņemtu pabalstus. Jāatgādina, ka Latvijā ieradušies tikai 69 patvēruma meklētāji no kopumā vairāk nekā 530 personām, kas divos gados jāuzņem.
Vienotības deputātu sacītais komisijas sēdē liecina, ka ZZS var cerēt uz tās atbalstu šajā jautājumā. «Latvijai nevajadzētu kļūt par bēgļu tranzītvalsti, un šiem cilvēkiem ir jāpalīdz atrast dzīvokli, bet mentors nav nekāds mākleris,» sacīja Anrijs Matīss. Savukārt Hosams Abu Meri uzsvēra, ka šis ir politisks jautājums, nevis Iekšlietu ministrijas problēma. «Mēs esam atbildīgi citu ES valstu priekšā, mēs viņus uz šejieni aicinājām,» sacīja H. Abu Meri. Nacionālās apvienības Twitter kontā izskan gandarījums par šo situāciju: «NA politika ir vērsta uz to, lai Latvijā paliktu dzīvot pēc iespējas mazāk patvēruma meklētāju, un pagaidām šī taktika strādā.» Jānis Dombrava paskaidroja, ka NA nevarēs piekrist nekādiem bēgļu atbalsta pasākumiem, kamēr savas valsts iedzīvotājiem nebūs nodrošināti cilvēka cienīgi dzīves apstākļi.
Komisijas sēdē patvēruma meklētāju centra Mucenieki vadītājs Pēteris Grūbe stāstīja - kad šie cilvēki ierodoties Latvijā, viņiem nav prātā domas pēc statusa saņemšanas doties uz citu valsti, viņi ar interesi arī mācoties latviešu valodu, bet domas mainoties, kad jāsāk patstāvīga dzīve. Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis atcerējās, ka bēgļi bijuši vienā pašvaldībā un pēc tam vaicājuši, «kā jūs te varat dzīvot». LPS arī aicinājusi valdību noteikt vienu atbildīgo ministru, kas koordinētu šos jautājumus, un rosinājusi valstij slēgt līgumus ar pašvaldībām, kurās sāk dzīvot bēgļi. Tomēr A. Jaunsleiņa piedāvājumu veidot tā dēvētās pusceļa mājas, kurās cilvēki varētu sagatavoties patstāvīgai dzīvei, premjers uzreiz noraidīja - viņam tās atgādinot padomju laika rūpnīcu kopmītnes.
Diena jau rakstīja, ka vēl viena problēma varētu rasties ar mentoru pakalpojumiem - līdzšinējie to sniedzēji Latvijas Sarkanais Krusts jau norādījis, ka sistēmā ir problēmas, un vēl nav izlēmis, vai vispār jaunajā iepirkuma konkursā piedalīties.