Pirmo reizi pēc neatkarības atjaunošanas veidot valdību Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS) uzaicināja 2004. gadā, un no tā gada 9. marta līdz 2. decembrim premjers bija toreizējais Latvijas Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājs Indulis Emsis. Kopš 2000. gada Latvijas Zemnieku savienību vada Augusts Brigmanis, kurš no 2002. gada ir arī ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs. Kongresa viesis Ventspils domes priekšsēža pirmais vietnieks Jānis Vītoliņš sacīja, ka faktiski A. Brigmanis ir bijis ZZS seja, «un šobrīd viņš var izbaudīt gandarījuma brīdi». Taču J. Vītoliņš aicināja ielāgot, ka tas brīdis, kad esi virsotnē, var būt arī īss, un ir jāapzinās, ka sāksies smags darbs - pirmais brīdinājuma signāls Māra Kučinska valdībai jau būšot pavisam drīz ar pieteiktajiem mediķu protestiem. «Ja būsim vienoti, tad viss būs kārtībā,» piebilda J. Vītoliņš.
Tradicionāli LZS kongresa darba kārtībā ir sociologa vērtējums. Šogad uzaicinātais Latvijas faktu direktors Aigars Freimanis atgādināja, ka par reitingu tabulas līderi ZZS kļuvusi pēc ļoti ilga pārtraukuma, jo kopš 2007. gada līdera pozīcijas ir bijušas citiem - galvenokārt tajās dominējusi Saskaņa. Martā veiktajā aptaujā par ZZS balsotu 20,2% aptaujāto, par Saskaņu - 17,9%, par Nacionālo apvienību Visu Latvijai!-TB/LNNK - 9%, bet par Vienotību - 5,5%. Sociologs atzina, ka Vienotība ir zaudējusi lielu vēlētāju atbalstu, taču līdz Saeimas vēlēšanām 2018. gadā tā vēl spēlēs būtisku lomu, «un politiskās krīzes riski Māra Kučinska valdībai vēl ir diezgan lieli». A. Freimanis līdz šim neesot uzskatījis ZZS par varas partiju, bet tagad ir pazīmes, pēc kurām tā atbilst šim statusa. Taču lielākais ZZS izaicinājums būs pierādīt, ka tā spēj noteikt politisko dienaskārtību, kas arī ir viena no varas partijas pazīmēm.
Tas, ka ZZS līderi ir apzinājušies valdošā politiskā spēka pienākumus, bija jūtams viņu ziņojumos. Nekad agrāk LZS priekšsēdis A. Brigmanis nebija tik daudz runājis par valsts drošību. To kā prioritāti uzsvēra arī premjers M. Kučinskis, vēlreiz apstiprinot apņemšanos tuvākajos gados nodrošināt aizsardzībai finansējumu 2% no iekšzemes kopprodukta, «un šajā jautājumā koalīcija ir vienota». Premjers cer, ka ASV gatavība uzņemties atbildību par Baltijas valstu drošību saglabāsies arī pēc ASV prezidenta vēlēšanām rudenī.
A. Brigmanis arī vēlas panākt līdzsvarotu visas Latvijas attīstību, kas ir būtiski, ņemot vērā, ka ZZS tika uzlūkota kā lielo pilsētu atbalstītāja. «Mēs varam būt tikai tik stipri, cik stiprs ir mūsu vājākais posms. Vai mēs spējam būt saimnieki savā zemē no Pāvilostas līdz Zilupei?» vaicāja A. Brigmanis, kurš pauda gribu veidot ciešāku saikni ar sabiedrību. Šajā kontekstā iederas viena ministra neformāli stāstītais - kongresa pārtraukumā viņš aizbraucis apmainīt automašīnas riepas, un servisā sastaptais paziņa viņam vaicājis: «Bet kur tu tagad esi?» Teiktais liecinājis, ka satiktajam nav zināma politiķa nodarbošanās.
Arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) aicināja visus doties ārpus Rīgas, ko viņš jau darot. Latgales pusē ministrs esot jutis reģionālo partiju interesi piebiedroties ZZS. «Mums ir skaidri jānodefinē, kādi vēlamies būt - vai vēlamies būt atvērti sadarbībai ar citām reģionālajām partijām,» vaicāja J. Dūklavs. Var secināt, ka runa ir par reģionu partijām, kuras tagad sadarbojas ar Vienotību. Jāatgādina, ka Vienotības Saeimas frakcijas deputāts Viktors Valainis no Jēkabpils reģionālās partijas nesen kļuva par Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektoru M. Kučinska vietā.
Starp ZZS jaunajiem izaicinājumiem būs arī ieklausīšanās ierindas biedru rūpēs. Novadu cilvēkus visvairāk satrauc sliktais ceļu stāvoklis, kam satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) kongresā pievērsa lielu uzmanību. Viņš apzinoties, ka «ceļi ir mūsu izaugsmes pamatā». Ceļu fonda atjaunošana ir viena no iespējām, kā šo jautājumu risināt, un ministrija izveidojusi ekspertu grupu, kas šo iespēju izvērtē, vienlaikus vērtējot kopējo ceļu situāciju Latvijā. U. Augulis arī sagaida no izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska (Vienotība) plānu, kā paredzēts optimizēt skolu tīklu, lai atbilstoši tam varētu nodrošināt skolēnu pārvadājumus un uzlabot ceļu infrastruktūru. Arī izglītības reformai LZS kongresā bija pievērsta īpaša uzmanība, par ko runāja vairāki debatētāji. «Mēs esam gatavi uzņemties arī atbildību par izglītību,» sacīja A. Brigmanis.
Kongresā LZS atteicās no vārdiem «centriskā partija» nosaukumā un apstiprināja jaunu logo.