Nedēļas sākumā beidzās termiņš, līdz kuram Augstākās tiesas tiesneši varēja izvirzīt AT priekšsēdētāja kandidātus. Negaidīti amatam tika pieteikti divi pretendenti - AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, kura septiņu gadu pilnvaru termiņš sākās 2008. gada jūnijā, kā arī Administratīvo lietu departamenta tiesnesis Andris Guļāns, kurš bija AT priekšsēdētājs 14 gadu no 1994. līdz 2008. gadam. AT pārstāve Rasma Zvejniece informē, ka abus kandidātus uzklausīs Tieslietu padome, kura sniegs savu atzinumu AT plēnumam. Tajā piedalās AT tiesneši, kuri aizklātā balsojumā izvirzīs AT priekšsēdētāja kandidātu apstiprināšanai Saeimā. AT plēnums varētu notikt 24. aprīlī.
Likums par tiesu varu paredz, ka tagad AT priekšsēdētāju Saeima apstiprina uz pieciem, nevis septiņiem gadiem. Pirmo reizi tas būs arī atklātais balsojums. I. Bičkoviča pilnvaras amatā beidzas 16. jūnijā. Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka 2008. gada maijā AT plēnumā par I. Bičkoviču bija 28 tiesneši, pret - 16. Toreiz bija izvirzīti četri pretendenti, bet pārējie trīs - arī A. Guļāns - atteicās kandidēt. Saeimā par I. Bičkoviču 2008. gada jūnijā nobalsoja 63 deputāti. Tāpat jāatgādina, ka šā gada jūlija sākumā beigsies arī ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera piecu gadu pilnvaru termiņš. Ģenerālprokurora kandidatūru savukārt izvirza AT vadītājs, un visas iespējas izdarīt šo izvēli vēl būs I. Bičkovičam.
Tas, ka tiesneši ir nosaukuši divus kandidātus, liecina par viņu šķelšanos jeb iekšējo sacensību, kā to raksturoja Dienas aptaujātie Saeimas deputāti, kuri pieņems galīgo lēmumu. Latvijas Radio raidījumā Aktuālais temats AT priekšsēdētājs I. Bičkovičs šonedēļ apstiprināja, ka A. Guļāna atbalstītāji varētu nākt no administratīvo lietu tiesnešu vidus, bet viņš pats vairāk pārstāvot to tiesnešu daļu, kuri nodarbojas ar krimināllietām. «Tas ir tikai normāli, ka esam divi,» sacīja I. Bičkovičs, šo grupu attiecības raksturojot kā koleģiālas. Dienas rīcībā esošā neoficiālā informācija, kas pastarpināti iegūta no tiesnešu vidus, gan liecina, ka daļa no viņiem nav apmierināti ar publisko tēlu, kādu tiesu sistēmai veidojis I. Bičkovičs. Pašreizējais AT vadītājs neradot iespaidu, ka viņa vadībā sistēmu sagaida pārmaiņas, kuras vēlas redzēt jaunākās paaudzes tiesneši.
Tiek izteiktas prognozes, ka abu kandidātu izredzes tomēr ir līdzīgas un tādā gadījumā neviens no viņiem var neiegūt izteiktu kolēģu vairākuma atbalstu. «Es labprāt redzētu kādu trešo kandidātu,» Dienai atzina viens no Saeimas Juridiskās komisijas deputātiem, kura teiktajam piekrita vēl vairāki aptaujātie politiķi. Taču tāds risinājums ir iespējams tikai tad, ja AT plēnuma nominētais pretendents neiegūst nepieciešamo vairākuma atbalstu Saeimā. Teorētiski esot iespēja, ka arī AT tiesnešiem šī lēmuma pieņemšana izrādās nepārvarams pārbaudījums, pieļāva kāds jurists.
Ja AT plēnums izvirzīs A. Guļānu, viņa atbalstītāji vispirms meklējami Vienotībā. Par to liecina arī kāda koalīcijas pārstāvja sacītais, ka Vienotība jau pirms kāda laika kuluāros zondējusi, vai partneri varētu balsot par A. Guļānu, lai gan tobrīd neviens nenojauta par viņa iespējamo izvirzīšanu. Pašlaik ir deputātu brīvdienas, un neviens Vienotības deputāts oficiāli nevēlējās izteikties, tomēr neoficiāli apstiprināja, ka priekšroka būtu A. Guļānam.
Ja plēnums izvirzīs I. Bičkoviču, viņam ir izredzes vismaz uz daļas Nacionālās apvienības un arī Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) deputātu balsīm, to apstiprināja arī ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis: «Tiesu sistēma virzās pareizā virzienā, un neredzu, kāpēc mēs nevarētu balsot par Ivaru Bičkoviču. Es neticu, ka Andris Guļāns tagad gāzīs kalnus, un, visticamāk, mēs viņu neatbalstīsim.» Juridiskās komisijas un Nacionālās apvienības frakcijas vadītājam G. Bērziņam būšot svarīgi dzirdēt tiesnešu argumentus par labu vienam vai otram kandidātam. Arī Saskaņas frakcijas vadītājam Jānim Urbanovičam ir līdzīga interese saprast, kāpēc ir divi kandidāti un ar ko viens un otrs ir pelnījis būt šajā amatā. «Mēs esam nodzīvojušies līdz tam, ka ir arī Augstākās tiesas politika,» piebilda J. Urbanovičs, pēc viņa domām, abi nosauktie juristi «ir visnotaļ cienījami cilvēki». Saskaņa izmanto sev raksturīgo taktiku līdz balsojumam neatklāt savu viedokli.