Viņas Skolotājs joprojām ir skolā, klasē. Ceturtdienas Arsēnijam Aukumam ir visgarākās - stundas no 8.30 līdz 17. Āgenskalna Valsts ģimnāzijā Arsēnijs strādā kopš 1996. gada. «Kad te atnācu, biju vēl pavisam jauns - tikai 66 gadi. Nupat nosvinēju 82. jubileju,» staltais vīrs laipnā, bet noteiktā balsī smaidot piebilst.
Vai tad vajag spēku?
«Kur ņemat spēku?» viņam bieži ir taujājuši. «Vai tad vajag lielu spēku? Vienkārši dzīvoju un strādāju. Sestdienās, svētdienās atpūšos. Nemeklēju tumšās krāsas visapkārt, neesmu uzlicis melnas brilles. Visu cenšos saskatīt gaišos toņus. Nesaspringstu un politiskām draņķībām uzmanību nepievēršu. Nepārdzīvoju to, ko nav mūsu spēkos mainīt. Man ir līdzsvars ar apkārtējo vidi,» apgalvo skolotājs. Viņaprāt, liela laime ir sajūtā, ka esi vajadzīgs cilvēkiem, ģimenei, kolēģiem. «Lūk, viss lielais noslēpums.»
Vasarās, rudeņos Arsēnijs ar savu golfiņu parasti brauc uz Ainažiem, uz Pašupēm, sava tēva mājām, pēc āboliem. Pagājušā gadsimta 20. gados tēvam Latvijas valdība piešķīrusi 14 hektāru zemes par piedalīšanos Latvijas brīvības cīņās. Māju tēvs uzcēlis uz veca kroga pamatiem, saglabājis kroga nosaukumu pēc līdzās tekošās Pašupītes vārda. Arsēnijam, tāpat kā viņa tēvam, vārdi doti, godājot Ainažu pareizticīgo baznīcu, kas nosaukta svētā Arsēnija vārdā. Arsēnijs grieķu valodā nozīmē vīrišķīgs.
Tēvu no ziemeļiem Arsēnijs sagaidīja tikai pēc Staļina nāves 1954. gadā. 1949. gada 25. martā tēvs jau četrus gadus bija notiesāts «par dzimtenes nodevību». Arsēnijs tai laikā mācījās Salacgrīvas vidusskolas 11. klasē un, gaidīdams drošībniekus, to nakti pavadīja nomodā, salicis līdzi ņemšanai mantas.Tad viņš pirmoreiz dzīvē izsmēķējis visu Nord papirosu paciņu. Pēc viņa neatbrauca, taču no smēķēšanas tika vaļā tikai 1992. gadā, kad smagi saslima ar gripu - uzvilka dūmu, un kļuva slikti. Nākamajā dienā Arsēnijs nolēma: «Vakar nesmēķēju, šodien arī iztikšu.» Un iztiek vēl šobaltdien.
Pēc vidusskolas Arsēnijam laimējās vēlreiz. Tautas ienaidnieka dēlu, protams, augstskolā neuzņemtu, bet viņš savā autobiografijā ierakstīja, ka vecāki strādā kolhozā. Un tā 1950. gada rudenī viņš kļuva students Valsts Pedagoģiskā institūta fizikas specialitātē. Kā jau teicamniekam, stipendija Arsēnijam bija lielāka, bet par mācībām un īrēto gultasvietu vajadzēja maksāt. Studiju gados strādāja gan zvejas ostā par ekspeditoru, gan veda dīzeļdegvielu uz ostām un atpakaļ uz Rīgu zivis, bija palīgstrādnieks tipogrāfijā. Izdzīvot palīdzēja arī klarnete. To vēl vidusskolas laikā Arsēnijam iemācīja spēlēt kaimiņš, latviešu strēlnieks.
Nečīkstēt uz pleca
Tagad par skolēniem, kuri vēl meklē savu ceļu un sevi, skolotājs saka - lai paši izvēlas. Viņa audzēkņi pēta saules kolektorus, interesējas par radioviļņu izmantošanu medicīniskajā diagnostikā. Pērn konferencēs uzstājušies ar referātu astronomijā, par hokeja ripu savstarpējo berzi ar ledu. Pērnais gads bija īpašs arī pašam Arsēnijam - nolēma pamēģināt un... vinnēja! Izturēja konkursu un dabūja 150 latu lielu ikmēneša stipendiju no Eiropas sociālajiem fondiem prioritāro priekšmetu skolotājiem. Viņš netur sveci zem pūra. Internetā angļu, vācu, krievu valodā izlasa par jaunumiem fizikas un astronomijas pasaulē un par to stāsta kolēģiem. Gan par šīgada Nobela prēmijas laureātiem fizikā, ASV zinātniekiem Saulu Perlmuteru, Braienu Šmitu un Adamsu Rīsu, kas, iespējams, apgriezuši fiziku ar kājām gaisā. Viņi apgalvo, ka neitrino, kuri radās Lielajā sprādzienā, kustas ātrāk nekā gaisma vakuumā. Arsēnija ziņā ir vēl viens sabiedriskais darbs. 1999. gadā domubiedru grupa nodibināja Latvijas Fizikas skolotāju asociāciju, un Arsēnijs ir tās sekretārs. Asociācijā ir 160 biedru, un reizi gadā tiek rīkotas konferences skolotāju kvalifikācijas paaugstināšanai. Skolotājiem jāzina viss jaunākais, aktuālākais, tas ir asociācijas galvenais mērķis. Bet ir kāds princips, ko Arsēnijs ievērojis vienmēr: cilvēks nekad nedrīkst nolaisties. Jāpatur prātā galvenais uzdevums, kāpēc esam šai saulē: nevis tāpēc, lai čīkstētu, raudātu otram uz pleca. «To nedrīkst pieļaut ne sev, ne tiem, kas atkarīgi no tevis. Katram pašam jāsakārto sava dzīve.»
Kas skaistāks par to?
Skolotājam Aukumam ir kāda īpaša aizraušanās. 2002. gada nogalē sirmais vīrs nokļuvis slimnīcā. Skolā viena auditorija ir amfiteātra veidā, un kāpdams lejā, nepamanīja pēdējo pakāpienu. Krita. Labu laiku pēc operācijas vajadzēja staigāt ar kruķiem. «Kad tiku mājās, man bija garlaicīgi. Atkal rakos internetā,» atceras Arsēnijs. «Atradu mājaslapu Spaceweather, kas nozīmē «kosmosa laikapstākļi». Tur dažādas ziņas, arī par Sauli. Saule sastāv galvenokārt no ūdeņraža un hēlija. Visos Saules uzliesmojumos apkārtējā telpā nokļūst ūdeņraža kodoli protoni, kas veido tā saucamo Saules vēju. Arī Zemes virzienā pārvietojas šo protonu plūsmas daļa, un Zemes magnētiskā lauka ietekmē tā tiek novirzīta uz polārajiem apgabaliem. Šeit šīs daļiņas mijiedarbojas ar atmosfēras retinātajām gāzēm, izraisot to spīdēšanu. Un tā ir polārblāzma,» skaidro skolotājs. Katra gāze spīd savādāk. Tāpēc tik krāšņas dažādu krāsu nianses ir polārblāzmai. «Kas ir vēl skaistāks par to? Mēs ziemeļu puslodē to saucam par ziemeļblāzmu. No tā laika tās arī komplektēju. Reiz pats pa īstam to redzēju rudenī ziemeļu pusē Ainažos.»