Līdz šī gada beigām PPP projektu izmantošana bija apgrūtināta Starptautiskā Valūtas fonda ierobežojumu dēļ, tomēr, sākoties 2013. gadam, nepieciešams atkārtoti izvērtēt PPP projektu īstenošanu. Šāds finansēšanas modelis ir vispiemērotākais esošajai Latvijas situācijai - brīvu līdzekļu nav, bet ir daudz akūtu nepieciešamību. NAP daudzajās lappusēs PPP projekti valstij tik vitāli nepieciešamo infrastruktūras un būvniecības objektu realizācijai nav pieminēti pat pieļāvuma formā. Tas rada bažas, ka līdz 2020. gadam par šādu modeli valsts amatpersonas izvairīsies runāt, aizbildinoties ar tā neesamību NAP.
Gan amatpersonu, gan sabiedrības nostāja attiecībā uz PPP projektiem informācijas trūkuma dēļ ir noraidoša, bet, piemēram, bērnudārzu trūkums ir plaši pārzināma problēma visas Latvijas mērogā, un ar PPP projektiem šo problēmu būtiski varētu mazināt.
PPP projektu ieviešanai un juridisko normu sakārtošanai ir vairāki konkrēti priekšlikumi: 1) PPP projekti jāiekļauj NAP kā viens no sabiedrisko ēku un infrastruktūras objektu būvniecības finansējuma veidiem; 2) Finanšu ministrijai jāizstrādā precīzas vadlīnijas veiksmīga PPP projekta īstenošanai; 3) jāatceļ valsts budžeta likumā noteiktie ierobežojumi pašvaldībām uzņemties ilgtermiņa saistības; 4) normatīvajā regulējumā par obligātu prasību jānosaka PPP modeļa piemērošanas iespējas visiem lielajiem investīciju projektiem; 5) jārisina publiskā partnera iespējas piesaistīt līdzfinansējumu, piemēram, izmantojot pensiju fonda līdzekļus; 6) jāizstrādā normatīvā bāze un vadlīnijas ES fondu finansējuma kombinēšanai ar privāto finansējumu PPP darījumu ietvaros.
Valsts amatpersonas norāda uz privātā partnera piesaistīto līdzekļu dārdzību. Šis arguments neiztur kritiku. Kas liedz Publiskās un privātās partnerības vai citā atbilstošā likumā iestrādāt procentu likmju un izmaksu griestus? Nepieciešams definēt, ka valsts ir «par». Grūti noticēt, ka amatpersonas neredz pozitīvos aspektus: cilvēku nodrošināšanu ar darbu, nodokļu ieņēmumu papildināšanu, uz ārzemēm aizbrauktgribošo skaita mazināšanos.
Valda aplams stereotips - uzņēmēji aģitē par PPP projektiem, jo vienīgā vēlme esot iegūt peļņu no to finansēšanas. Tomēr būvniecības uzņēmumam naudas piesaiste ir tikai instruments pasūtījuma iegūšanai, un galvenais ir fakts, ka cilvēkiem tiek nodrošināts darbs ar visiem no tā izrietošajiem pozitīvajiem ieguvumiem gan valstij, gan sabiedrībai kopumā.
Mēs nevaram dzīvot ar attieksmi, ka atsevišķi negatīvie PPP precedenti var atkārtoties, un baidīties no nākotnes. Tā nav iespējams atrisināt problēmas. Jādomā par nākotni, veidojot saprātīgus un tālredzīgus plānus Latvijas attīstībai.
* SIA Arčers valdes priekšsēdētāja vietnieks