Zemniece un biedrības Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas valdes priekšsēdētāja Aija Balode Dienai norāda, ka steidzami jāsniedz atbalsts arī pašmāju tirgus dalībniekiem, jo arī viņi cieš no izmaiņām. «Embargo skar ne tikai tos, kam ir eksports. Cieš vietējais tirgus, jo lielākā daļa no tā, ko nepieņem Krievija, nonāk iekšējā tirgū,» viņa skaidro un piebilst, ka pagaidām konkrētu risinājumu vēl nav. «Gaidu, kad valdība sniegs reālu palīdzību visiem - vai tā būtu samaksa par govi vai ātrāka visa platībmaksājumu izmaksa, kas tāpat ir tikai 42% no Eiropas Savienības vidējā. Šis fakts vien jau pats par sevi ir izsmiekls.»
Konkurences cīņas
Tikmēr viens no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Food Union paziņojis, ka saistībā ar Krievijas noteikto embargo uzņēmums līdz 30% samazinās cenas teju visai piena produkcijai Latvijā. Šādas rīcības nolūks ir atbalstīt Latvijas zemniekus.
Preiļu siers valdes loceklis Jāzeps Šņepsts Dienai neslēpj skepsi par Food Union plānu un dēvē to par populismu. «Šis paziņojums vispār ir kaut kāds ekonomiskais brīnums, ko pasaule nepazīst. Ja nesamazinās piena iepirkuma cena, kā par 30% var samazināt mazumtirdzniecības cenu? To nemaz nav tik vienkārši samazināt, jo tad vismaz par 30% ir jāsamazina piena iepirkuma cena. Ja iepirkuma cena nav mazinājusies, tas nozīmē, ka viņiem uz katru produktu bijusi vismaz 30% tīrā peļņa. Ja paskatās viņu bilancē, tad tā nav. Gan pagājušo gadu, gan šī gada pirmo pusgadu viņi ir beiguši ar totāliem zaudējumiem,» teic J. Šņepsts.
Par Krievijas sankcijām viņš galvu nelauza. To iespaidā situācija, par ko runāts jau daudzus gadus, beidzot esot pienākusi: «Visi jau sen runāja par to, ka agri vai vēlu piena plūsma uz Lietuvu beigsies. Manā skatījumā tai teorētiski vajadzēja beigties apmēram pēc trim vai četriem gadiem, kad bija plānots atcelt piena kvotas, bet Krievijas embargo to paātrināja. Problēma ir tā, ka Latvija bija pārāk aizrāvusies ar izejvielu eksportēšanu. Turklāt to visu veicināja mūsu valdības pieņemtie lēmumi. Vislielāko atbalstu saņēma ražotājgrupas, kas tieši pienu izveda ārā. Par valsts garantijām, nodokļu maksātāju naudu un Eiropas Savienības finansējumu uzcēlām rūpnīcu Jelgavā, kas patiesībā ne ar ko citu nenodarbojās kā ar piena izvešanu uz Lietuvu. Tas nebija pareizi. Tagad sankcijas mūs ir atgriezušas reālajā ekonomikā. Un šī realitāte parāda, ka ne valdība, ne Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome, kas to visu veicināja, šajā brīdī nav gatavi piedāvāt nevienu reālu pasākumu, kas attīstītu no Latvijas saražotā piena gatavo produktu eksportu.»
Lielveikali vēl gatavojas
Lielveikali vēl neesot saņēmuši Food Union pieteikumu cenas samazināšanai. Izskanējušo paziņojumu tie pagaidām vērtē negribīgi. Šobrīd tas esot vēl runu līmenī. Uz jautājumu, vai paši lielveikali būtu gatavi nedaudz panākt pretī vietējiem ražotājiem, nosakot mazāku piecenojumu, kā to rosinājuši ražotāji, piemēram, SIA Rīgas piensaimnieks, viņi konkrēti neatbild.
Lielveikalu tīkla Rimi pārstāve Dace Valnere Dienai norāda, ka uzņēmums neizslēdz iespēju pārvērtēt piecenojumu noteiktiem produktiem, tomēr tas nemaz nav tik viegli izdarāms: «Jāņem vērā, ka Latvijas pircēju zemā pirktspēja un sīvā konkurence tirgotāju starpā nosaka, ka piecenojumi pirmās nepieciešamības precēm, kam pieder arī vairākums Latvijā ražotās svaigās pārtikas, nebūt nav augsti. Līdz ar to palīdzību ražotājiem mēs centīsimies sniegt citos veidos.» Arī Maxima norāda, ka ir gatava palīdzēt vietējiem ražotājiem. Par piecenojumiem vēl lems, bet to samazināšana notiks proporcionāli tam, kādu cenu samazinājumu būs veicis ražotājs.
Pērn valstī iegūtas 915 tūkstošu tonnu piena un tas ir par 5% vairāk nekā gadu iepriekš.