Pēc Starptautiskā mācību vides pētījuma (TALIS) datiem, Latvijā vidējais pedagogu vecums ir 47 gadi. Kā domājat - vai tas ir daudz?
Lāsma Merca. Jā. Vidējam skaitlim būtu jābūt ap 40.
Ausma Jackeviča. Domāju, tas ir daudz. Patlaban jebkurā skolā 40 gados vēl skaitās jauns pedagogs. Taču lielākā daļa ir tādi, kam tuvojas vai jau ir 50 un vairāk. Kad skolotājs varēja iet pensijā 55 gados, tad viņam vēl bija spēks un veselība, lai turpinātu strādāt. Tas būtu optimāls variants - pensijā doties 55-60 gados, nevis 65.
Kā jūsu skatījumā skolās notiek skolotāju paaudžu nomaiņa?
L. M. Ļoti lēni, jo katru gadu augstskolas sagatavo tūkstošiem jauno pedagogu, bet uz skolām aiziet strādāt labi ja pāris simti.
A. J. Pēdējos piecos gados uz manu tagadējo skolu ir atnākusi tikai viena jauna skolotāja. Skumīgi. Bet bērniem ir vajadzīgi jaunāki pedagogi - viņiem ir pilnīgi cits darbošanās veids, viņi ir atraktīvi, labi pārzina jaunākās tehnoloģijas, arī ekskursijās labāk spēj ar bērniem iet, skriet, lēkt, spēlēt bumbu.
Kādos priekšmetos paaudzes mainās īpaši gausi?
L. M. Fizika, matemātika. Tur vajadzīgi labi speciālisti.
A. J. Arī ar valodu priekšmetiem ir problēmas.
Vai topošie pedagogi labprātāk izvēlas sociālos un humanitāros priekšmetus?
L. M. Jā. Plus arī tas, ka jaunieši nemaz neizvēlas studēt pedagoģiju, jo sabiedrības acīs šī profesija nav novērtēta. Un, zinot niecīgo atalgojumu, nav vēlmes iet un kaut ko darīt šajā jomā.
Kāpēc darbā skolā nenonāk tie jaunieši, kas pedagoģiju tomēr izstudē?
L. M. Man paveicās, jo man bija atbalsts no maniem bijušajiem skolotājiem Baldones skolā, sevišķi mūzikas skolotājas, kas ļoti vēlas, lai strādāju viņas vietā. Tas motivē. Man arī patīk bērni un mūzika, es nevarētu iedomāties sev citu profesiju. Taču daudziem motivācijas trūkst. Tas pirmām kārtām ir atalgojums, varbūt trūkst arī vakanču tieši attiecīgajā jomā.
A. J. Matemātikā stundu skaits ir lielāks, piemēram, mūzikā tās ir divas stundas nedēļā. Skolotājs tad neko dižu algā nesaņem un ir spiests meklēt vēl kādu skolu.
L. M. Es strādāju trijās izglītības iestādēs - divos bērnudārzos un vidusskolā. Papildus vēl studēju maģistrantūrā, braukāju uz Liepājas Universitāti, turpinu sevi pilnveidot. Darbojos arī LIZDA.
Cik svarīgs atalgojums ir jaunajam skolotājam un salīdzinoši - senioram?
A. J. Ar to samaksu, kas mums šobrīd ir - 480 eiro par slodzi pirms nodokļu nomaksas -, nevienu jauno nepievilinās. Par to strādāt varam mēs - seniori, kam daļai jau ir pensija. Man darbs šobrīd ir gandrīz kā vaļasprieks, man ir, ar ko nodarboties, jo vēl tik veca nejūtos, lai nevarētu izdarīt to, ko no manis prasa skolā. Bet cepuri nost katram jaunam pedagogam, kas atnāk uz skolu, neskatoties uz algu! Un es uzskatu, ka viņiem vajadzētu piešķirt vienreizēju, bet jūtamu pabalstu no valsts puses - tūkstošus divus trīs, lai viņš tos ieguldītu mājoklī, mācību turpināšanai vai tml. Protams, atrunājot, ka zināms laiks tiek nostrādāts skolā.
L. M. Jādomā par rēķinu nomaksu, dzīves iekārtošanu, kur nu vēl par ģimenes pieaugumu... Atalgojums jaunajiem ir galvenais, kāpēc nākt vai nenākt strādāt skolā. Bet no svara ir arī izaugsmes iespējas. Pirmsskolas pedagogam ar tām ir pagrūti, bet, ja atrodi laiku, naudu, lai turpinātu studijas, iespējas ir.
A. J. Būtu labi, ja jaunie tomēr sāktu ar darbu skolā, lai zinātu visa sākumu un pamatu. Tad viņi vēlāk skolu problēmas varēs risināt arī kā izglītības pārvaldes vadītāji vai pat izglītības ministri.
Dzirdēts, ka skola nepaņem darbā jaunos pedagogus, jo viņiem nav pieredzes.
L. M. Pirmais gads skolā jaunajam pedagogam paiet adaptējoties. Ja tev nav kāda atbalsta sniedzēja, adaptācija notiks vēl ilgāk. Mani skolā ir uzņēmuši atplestām rokām. Varbūt tāpēc, ka nav bijusi konkurence - tad noteikti vērtētu un paņemtu pieredzējušāko.
A. J. Skolas jaunos uzņem ar prieku. Ka` tik` nāk! Esmu gan arī piedzīvojusi, ka skolai ir grūti no jaunā kolēģa tikt vaļā, kaut skaidrs, ka viņam nav skolotāja aicinājuma. Gadās, ka atnāk ar ambīcijām, bet nesanāk. Skolotājs nav profesija, bet dzīvesveids.
L. M. Kamēr viņš šo darbu nav darījis, viņš nezina, vai to grib vai ne, vai ir tam piemērots. Studiju praksē to nepaspēj saprast.
Kā kopumā skolā jūtas jaunais pedagogs un skolotājs seniors? Kas viņus uztrauc?
L. M. Mani visvairāk uztrauc, ko domās kolēģi, vai spēšu sevi parādīt no labākās puses. Gribas drošības sajūtu, tāpēc ir iespringums, lai viss būtu kārtībā, arī nesot atbildību par bērniem.
A. J. Lielākā daļa senioru skolas vidē jūtas labi. Es reizēm skolēniem esmu kā vecmāmiņa. Domāju, arī jaunākie kolēģi uz mums skatās draudzīgi, nejūtamies starp viņiem ne veci, ne lieki. Ļoti daudz kas ir atkarīgs no kolektīva un skolas vadības. Ja tai interesē, lai jaunie skolā paliktu, tā centīsies palīdzēt, nevis pārmēru kritizēt vai atstāt pašplūsmā.
Cik bieži gadās, ka vecie pedagogi, jau pensijā būdami, negrib dot vietu jaunajiem?
A. J. Tas atkarīgs no cilvēka. Ja atnāk jaunais pedagogs un viņam vajag darbu, es ne uz ko nepretendēju, jo saprotu, ka esmu savu pensiju nopelnījusi. Bet ir arī tādi, kas skolā turas par katru cenu, lai gan daudz viņu nav. Taču pašiem jaunajiem trūkst motivācijas. Turklāt ir mainījušies bērni, viņu vecāki, kas mācību metodes mēdz zināt «labāk» par skolotājiem. Es vēl varu turēties pretim, zināšu, ko un kā atbildēt, jaunais šādus vecākus brīžiem par daudz respektē, baidās.
L. M. Tā ir. Tu esi nesen sācis strādāt, negribi, ka vecāki sūdzas vadībai, tāpēc biežāk piekāpies.
Un cik bieži jaunie pedagogi nāk ar reformu piedāvājumu, kam vecākie pretojas?
A. J. Kur viņi ir? Lai nāk un taisa to revolūciju! (Smejas.) Lai nāk ar savām idejām, un mēs tās pieņemsim, ja tās būs veiksmīgas.
L. M. Pretestības jaunām lietām nav, jo vecais apnīk.
Kas ir jauno un veco pedagogu stiprās un vājās puses?
L. M. Jaunie pedagogi ir ar cita veida skatījumu, inovatīvām idejām, radoši, aizrautīgi, mērķtiecīgi un ar vēlmi pašizglītoties, enerģiski. Vājā vieta ir pieredzes trūkums, iekšēja nedrošība.
A. J. Mana stiprā puse ir pieredze - mani nekas skolā vairs nepārsteigs. Bet, tiklīdz jaunais pedagogs skolā būs pastrādājis 4-5 gadus, mēs būsim vienā līmenī. Kaut kad jau ir jākļūdās. Un tam cauri iziet katra paaudze.
L. M. Tas jāapzinās arī skolas vadībai - ka nevar būt uzreiz gatavs speciālists.
Kā patlaban Latvijas skolās māca jauns pedagogs un kā - vecākā paaudze?
L. M. Es pieļauju, ka jaunais pedagogs vairāk izmanto tehnoloģijas. Bieži jautāju bērniem, kas viņiem interesē, kas ir aktuāli, un tad piedāvāju kaut ko ar to saistītu - cenšos virzīt mācību procesu caur viņu interesēm.
A. J. Būtisks ir arī mācību priekšmets. Ja mūzikā ir daudz iespēju izmantot tehnoloģijas, latviešu valodā ir grūtāk - pamatprasmes (lasīšana, rakstīšana) jau nemainās. Bet ir jāseko līdzi visam jaunajam. Skolēni pārbauda, cik daudz skolotājs zina.
Kā pedagogu paaudzes apmainās ar pieredzi?
A. J. Mūsu skolā visi, sevišķi priekšmetu skolotāji, ir ļoti cieši saistīti metodiskajā apvienībā. Jaunajiem cenšamies palīdzēt - ar materiāliem, jaunais skolotājs var paskatīties vecāko kolēģu stundas. Dažkārt arī no jaunā skolotāja stundas varam paši daudz ko aizgūt.
L. M. Man uz nodarbībām nāk divas kolēģes, kas nebaidās norādīt uz nepilnībām, un es viņu ieteikumus pieņemu. Tāpat mēs, LIZDA Jauno pedagogu padome, drīzumā tieši rīkosim šādu pieredzes apmaiņas forumu. Esam arī jau izveidojuši rokasgrāmatu jaunajiem pedagogiem - ko ir svarīgi zināt, ienākot skolā.