Vaino visus musulmaņus
Gandrīz 7000 «islāmofobisku» ierakstu angļu valodā jūlijā ik dienu publicēti sociālajā vietnē Twitter, liecina britu domnīcas Demos veiktais monitorings, kura dati nonākuši raidsabiedrības BBC rīcībā. Salīdzinājumam - aprīlī diennaktī Twitter parādījušies vidēji 2500 musulmaņus un islāmu aizskarošu ierakstu.
Organizācija, izmantojot gandrīz 50 atslēgvārdu un tēmturu, laikaposmā no marta līdz jūlijam analizēja ierakstus angliski rakstošajā «tvitersfērā» un konstatēja kopumā vairāk nekā 215 tūkstošus tvītu, kuri, «ļoti iespējams», bijuši pretislāmiski un musulmaņus noniecinoši. Vairākums ierakstu, kas veikti Eiropā, nosūtīti no Lielbritānijas, bet liels daudzums nācis arī no Nīderlandes, Francijas un Vācijas. Iespējams, tā ir tikai sakritība, bet nosauktajās valstīs, kurās ir liels musulmaņu skaits, augstu popularitāti bauda pret imigrantiem un islāmu noskaņoti politiķi un partijas.
Visvairāk «islāmofobisku» ierakstu - 21 190 - vienas dienas laikā tviterī jūlijā publicēti 15. jūlijā - dienu pēc Francijas Vidusjūras kūrortpilsētā Nicā notikušā uzbrukuma, kad vīrietis ar kravas automašīnu sabrauca cilvēkus, kas devās mājup no uguņošanas par godu Bastīlijas ieņemšanas gadadienai. Terora aktā, par kuru atbildību uzņēmās džihādistu kustība Islāma valsts (IV), dzīvību zaudēja 85 cilvēki, no kuriem 35 bija musulmaņi.
Vairāk nekā 10 tūkstoši pret islāmu un musulmaņiem vērstu ierakstu diennakts laikā publicēti pēc 15. jūlijā Turcijā notikušā militārā apvērsuma mēģinājuma un pēc 26. jūlijā notikušās katoļu garīdznieka slepkavības, ko Francijas pilsētā Ruānā pastrādāja divi musulmaņi. IV apgalvo, ka slepkavas tai zvērējuši uzticību.
Demos analītiķis Karls Milers norāda uz satraucošu tendenci - pēc terora aktiem tvītotāji nav pauduši savas dusmas pret IV, bet pret musulmaņu pasauli kopumā.
Strīdi par burkini
Cilvēktiesību aizstāvji apsūdzējuši islāmofobijā trīs Francijas Vidusjūras piekrastes pilsētu - Kannu, Vilnēvas - Lube un Sisko - vadītājus, kas aizlieguši publiskās vietās valkāt burkini jeb ķermeni pilnībā nosedzošu peldkostīmu, kuru parasti izvēlas islāmticīgas sievietes. Aizliegumu aizstāv Francijas premjerministrs Manuels Valss, kurš burkini nodēvējis par «politisku projektu», kas neesot savietojams ar republikas vērtībām.
Organizācija Collectif contre l'islamophobie en France (CCIF) šonedēļ vērsusies ar prasību Francijas augstākajā administratīvajā tiesā. Tās vadītājs Marvans Muhamads uzskata, ka aizliegums valkāt burkini ierobežo musulmaņu sieviešu pamatbrīvības. «Šovasar Francijā esam liecinieki histēriskai politiskajai islāmofobijai, kas sarīda pilsoņus vienu pret otru,» viņš sacīja izdevumam The Huffington Post.
CCIF gan norāda, ka pēc Nicas uzbrukuma Francijā reģistrēts daudz mazāks skaits islāmofobisku incidentu nekā pēc 2015. gada janvārī un novembrī Parīzē notikušajiem terora aktiem.
Tramps sistematizēja
Nedēļas nogalē Kvīnsā Ņujorkā notikusī musulmaņu garīdznieka slepkavība iedvesusi bailes 3,5 miljonu lielajai ASV islāmticīgo kopienai, kuras locekļi arvien biežāk piedzīvo vardarbīgus uzbrukumus. Islāmofobisku incidentu skaits Savienotajās Valstīs dramatiski pieaudzis pēc pērn novembrī Parīzē un decembrī ASV Kalifornijas štata pilsētā Sanbernardīno notikušajiem teroristu uzbrukumiem.
Daudzi ASV musulmaņi islāmofobijas pieaugumā vaino D. Trampu un viņa partijas biedrus, kuri cīņā par republikāņu nomināciju prezidenta vēlēšanās nereti nākuši klajā ar musulmaņiem naidīgiem izteikumiem. Plašu sašutumu izpelnījās D. Trampa ierosinājums musulmaņiem uz laiku aizliegt iebraukšanu ASV. Miljardieris vairākkārt publiski ir apšaubījis ASV pilsoņu - musulmaņu lojalitāti valstij.
«Dažkārt priekšvēlēšanu cīņās ir izmantota islāmofobiska retorika, bet Donalds Tramps to ir sistematizējis,» norāda Amerikas un islāma attiecību padomes islāmofobijas novērošanas un apkarošanas departamenta vadītājs Koijs Seilors.