Problēmu daudz
Nav šaubu, ka ģimenes ārsti būs galvenie e-veselības lietotāji, turklāt vieni no pirmajiem, kas ar to sāks strādāt, izrakstot elektroniskās darba nespējas lapas un e-receptes. Tieši tāpēc viņi šobrīd ceļ trauksmi - sistēma nav tik gatava, lai to varētu izmantot. Kā Dienai stāsta Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) vadītāja Sarmīte Veide, pirmo reizi sistēmu ģimenes ārsti izmēģināja 2013. gadā. Toreiz tika iesniegti iebildumi ar cerību, ka tos ņems vērā. Šogad jūnijā notikusi atkārtota e-veselības testēšana, kurā secināts, ka iepriekš manītās kļūdas nav labotas. Turklāt darbu, kas būtu jāpaveic piecu minūšu laikā, ārsts nav spējis izdarīt pat divās stundās. Tas, pirmkārt, pierādījis, ka šāda sistēma darboties nevar, - tā ir lēna un nevis atvieglo, bet sarežģī speciālistu darbu. Otrkārt, tas ir pacientu tiesību un datu aizsardzības jautājums, par ko nav pietiekami padomāts. Attiecīgi ģimenes ārsti nepiekrīt pacientu diagnožu norādīšanai slimības lapās nesakārtotās datu drošības dēļ.
Zvērināta advokāte Solvita Olsena skaidro, ka jau esošā norma par diagnozes norādīšanu darba nespējas lapā neatbilst Satversmes pantam, kas aizsargā cilvēku privāto dzīvi, un neatbilst arī atsevišķām pacientu tiesību likuma normām, tāpēc pastāv risks, ka cilvēks viņa veselības datu dēļ var tikt diskriminēts un pazemots. Kā piemērus viņa min gadījumus jau no pašreizējās prakses - uzzinot diagnozi, kāds ar HIV slims bērns netika uzņemts skolā, kāds darbinieks tuberkulozes dēļ atlaists no darba. Tāpat negodīgi var rīkoties apdrošinātāji, noskaidrojot, cik daudz darba nespējas lapu un ar kādām diagnozēm tiek izsniegtas konkrētajam cilvēkam.
S. Veide turklāt piebilst, ka jebkura ārstniecības persona varēs piekļūt pacientu datiem, ja zinās viņa personas kodu. Taču diez vai, piemēram, masierim vai jebkurai medmāsai vajadzētu radīt iespēju piekļūt informācijai par pacienta analīzēm, izmeklējumiem un diagnozēm. Līdz ar to var gaidīt jaunas tiesvedības par pacientu datu noplūdināšanu. Ja tik sīku informāciju no ārstiem pieprasa, tad datu aizsardzībai jābūt ļoti augstā līmenī. Arī Valsts kontrole savā ziņojumā ir konstatējusi, ka e-veselības informācijas sistēma vēl aprīlī nebija gatava ne no informācijas datu drošības, ne personu datu aizsardzības viedokļa. Ģimenes ārstiem nav pārliecības, ka trūkumi ir izlaboti, tāpēc atbildību par ievadītajiem datiem uzņemties nevar.
Neslēgs līgumus
Lai apturētu nepilnīgās sistēmas ieviešanu, ģimenes ārsti ir gatavi neslēgt līgumus ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) par e-veselības lietošanu, kamēr sistēma nebūs izstrādāta, kā arī nebūs ieviests tiesisks pamats personas datu aizsardzībai. To atbalsta arī Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija. Savukārt, kad sistēma būs sakārtota, ģimenes ārstu iesaistei vajadzētu būt brīvprātīgai. «Kāpēc viss ir jāpārliek uz mūsu pleciem, lai mēs šo brāķi lietojam, un tad varbūt lietošanas procesā kaut ko vēl labos? Mums būs jāiznes tas smagums. Sistēma nestrādās, būs lēna, nepilnvērtīga, var notikt datu noplūdināšana, bet mēs par to atbildēsim. Nē, mēs to nevēlamies. Ja ir brāķis, tad tas ir jālabo,» uzsver S. Veide.
Vēl pirms otrdienas valdības sēdes NVD pārstāve Māra Āboliņa Dienai sacīja, ka e-veselības sistēma tiek veidota, ietverot nepieciešamos datu aizsardzības mehānismus, un decembrī NVD ir ieplānojis veikt sistēmas drošības auditu. Savukārt risks, ka atsevišķi ģimenes ārsti varētu nenoslēgt līgumus, nevar tieši ietekmēt neattiecināmo izmaksu rašanos projekta ieviešanā. Tomēr uzklausot atkārtoti ģimenes ārstu viedokli, valdība vienojās vēl par gadu pārcelt laiku, līdz kuram ārstniecības iestādēm un aptiekām jānoslēdz līgumi par e-veselības izmantošanu, kā arī jāsāk lietot elektroniskas darba nespējas lapas. Veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) arī uzsvēra, ka līdz jaunajam sistēmas ieviešanas termiņam nodemonstrēs, ka tā ir viegli un ērti lietojama, tajā skaitā arī laukos. Tāpat izvērtēta tiks datu drošība. Pacientiem tas gan nozīmē, ka vēl vismaz gadu darba nespējas lapas un receptes būs papīra formātā.