Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība) vakar intervijā Latvijas Radio, komentējot gaidāmos piketus, norādīja, ka pašlaik «nav īstais brīdis, lai ietu ielās». S. Āboltiņa gan atzina, ka piketi ir neatņemama demokrātijas sastāvdaļa, taču izteica bažas, ka to varētu izmantot provokatori, lai izraisītu nekārtības un vardarbību un Latvijā radītu Ukrainai līdzīgas situācijas iedīgļus.
Pensionāru federācijas priekšsēdētājs Andris Siliņš Dienai norādīja, ka viņam vakar bijusi 90 minūšu gara telefonsaruna ar S. Āboltiņu un vēlāk arī ar valdības vadītāju Laimdotu Straujumu (Vienotība). Sarunu «sausais atlikums» - ja valdība būs gatava iet uz kompromisiem un izpildīt galvenās Pensionāru federācijas prasības, tad, ļoti iespējams, domes sēdē 10. martā tiks pieņemts lēmums par piketa atcelšanu. Galvenās pensionāru prasības ir elektroenerģijas tirgus liberalizācijas atlikšana, līdz būs izstrādāts kompensācijas mehānisms maznodrošinātajiem, tajā skaitā arī mazo pensiju saņēmējiem, un nekustamā īpašuma nodokļa nepaaugstināšana.
«Mums ir kādas 15 prasības, kuras mēs izvirzām valdībai, taču mēs saprotam, ka tās visas tūlīt īstenot nav iespējams. Tādēļ uzstājam uz to, lai valdība izdara vismaz to, kas neprasa papildu finanšu līdzekļus - atliek elektrības tirgus liberalizāciju un nepaaugstina nekustamā īpašuma nodokli. Šo prasību izpildes gadījumā, iespējams, dome lems par piketa atcelšanu. Taču jebkurā gadījumā tas būs koleģiāls lēmums.»
Lai arī pensionāru līderis teicās saprotam S. Āboltiņas bažas par iespējamām provokācijām, tomēr norādīja, ka notikumiem Ukrainā ir visai mazs sakars ar Latvijas iekšpolitiku. «Šoreiz mēs neaicinājām doties uz piketu pie Saeimas cilvēkus no reģioniem, līdz ar to dalībnieku skaits nebūtu pārāk liels.» A. Siliņš uzsvēra: pašlaik viss ir atkarīgs no valdības lēmumiem, tikai no tā ir atkarīgs, vai pikets notiks. «Senioru noskaņojums nav rožains,» pauda A. Siliņš.
Otra piketa rīkotāju - Nepilsoņu kongresa - pārstāve Elizabete Krivcova Dienai norādīja, ka pasākums notiks, neraugoties ne uz kādām bažām. «Mūsu mērķi ir miermīlīgi, mēs neplānojam nekādas radikālas un vardarbīgas protesta formas. Piketu uzraudzīs mūsu cilvēki, var piesaistīt pašvaldības policiju. Nedomāju, ka būs kādas provokācijas. Valdībai ir jāsāk dialogs ar sabiedrību, nevis no tās jābaidās. Ja jau atbalsta Maidana aktivitātes Ukrainā, tad kādēļ lai neatbalstītu miermīlīgus piketus pašu mājās,» norāda E. Krivcova.
«Abi piketi nav liekami vienā katlā, jo viens ir sociāls, otrs - politisks,» Dienai uzsver politologs Kārlis Daukšts. Viņš norāda, ka bīstams varētu būt tikai politiskais Nepilsoņu kongresa organizētais pikets, savukārt pensionāru protestu sasaistīšanu ar iespējamu vardarbību politologs dēvē par pārspīlējumu. «Domāju, ka īstais iemesls, kādēļ S. Āboltiņa nevēlas pieļaut pensionāru piketu, ir bažas par reitingiem un Vienotības tēla pasliktināšanos vēlētāju acīs,» pārliecināts K. Daukšts.
Jāpiebilst, ka Koalīcijas padome vakar vienojās atlikt 1. aprīlī paredzēto elektroenerģijas tirgus liberalizāciju līdz 2015. gada 1. janvārim, jo vēl nav izstrādāti kompensācijas mehānismi maznodrošinātajiem iedzīvotājiem, tajā skaitā mazo pensiju saņēmējiem.