Pēc biznesa principiem
Rīgas Aeronavigācijas institūtam (RAI) pērn izdevies peļņu palielināt apmēram divas reizes, sasniedzot 581 687 eiro. Līdz ar to patlaban tā ir pelnošākā privātā augstskola Latvijā. Lai gan augstskolas vārds, iespējams, ne visiem zināms, iespēju pelnīt nodrošina tieši šaurā niša. RAI rektors Olafs Brinkmanis Dienai skaidro, ka augstskola darbojas uz tīriem biznesa principiem, no valsts nekādas dotācijas nesaņemot. Peļņu nodrošina augstskolas specializācija un ciešā sadarbība ar citām valstīm. Piemēram, līgumi noslēgti ar Kazahstānu, Gruziju, Albāniju, Armēniju un citām valstīm. Tur tiek apmācīti gan studenti, gan nodrošināti specializēti kursi gaisa satiksmes kontrolētājiem, mehāniķiem un pilotiem, ļaujot augstskolai gūt samērā labus rezultātus arī finansiāli.
Otra pelnošākā privātā augstskola, pēc jaunākajiem pieejamajiem datiem, ir Biznesa augstskola Turība. Tās peļņa pērn vasarā bijusi 537 453 eiro - lai gan tas nav slikts rezultāts, gadu iepriekš peļņa pārsniegusi vienu miljonu eiro. Lielo kritumu ietekmējis rūkošais studentu skaits, skaidro Turības Attīstības padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis. Šobrīd apmēram 50 000 studentu Latvijā dažādās augstskolās studē par saviem līdzekļiem, bet 2008. gadā tādu bija divreiz vairāk. Savukārt studentu eksports no ārvalstīm vēl nav tik liels, lai nosegtu starpību. Būtu nepieciešami vēl 10-15 gadi, lai atgrieztos tajā līmenī, kad augstskola pelnīja vairāk nekā pusotru miljonu eiro, norāda A. Rostovskis. Jāpiebilst, ka Turība ir viena no tām privātajām augstākās izglītības iestādēm, kura saņem arī valsts dotācijas - apmēram 1% no augstskolas ienākumiem.
Tikmēr Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola savus panākumus skaidro ar pēdējos gados veiktajām reformām iestādē, piemēram, pakāpenisku atteikšanos no nepopulārām studiju formām. Tāpat vairs netiek īstenotas koledžas programmas, Dienai pastāstīja augstskolas rektore Irina Senņikova.
Peļņa nav galvenais
Pievēršoties topa apakšgalam, pārsteigumu varētu sagādāt prestižās Rīgas Ekonomikas augstskolas jeb Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā (SSE Riga) finanšu rezultāti. Tās zaudējumi pērn bijuši 120 393 eiro. Augstskolas finanšu direktors Raimonds Graudiņš Dienai uzsver, ka atšķirībā no daudzām citām Latvijas privātajām augstskolām SSE Riga galvenais mērķis nav pelņa, bet gan kvalitatīvas izglītības nodrošināšana. Rezultātā mācību programmu pašizmaksa nelielam studentu skaitam ir augsta, un izmaksas katru gadu pieaug, turklāt augstskola jau ilgstoši nav paaugstinājusi studiju maksu. Tas gan nenozīmējot, ka apdraudēta ir izglītības iestādes pastāvēšana - augstskolas ilgtermiņa pastāvēšanai garantijas nodrošina tās dibinātājs Rīgas Ekonomikas augstskolas nodibinājums, kas piesaista ziedojumus no privātā sektora, sabiedriskajām organizācijām un augstskolas absolventiem.
Līdzīgs arguments - ka peļņa nav galvenais - tiek uzsvērts arī citās augstskolās, kuras šobrīd strādā ar zaudējumiem.
Turpretī, piemēram, Starptautiskās praktiskās psiholoģijas augstskolā, kur zaudējumi sasniedz 158 tūkstošus eiro, komentāru no augstskolas Dienai neizdevās gūt, jo tās vadība ar žurnālistiem nerunājot. Saistībā ar šo augstskolu gan jau izskanējušas bažas par iespējamo slēgšanu, jo šobrīd divi no trim studiju virzieniem tajā nav akreditēti.
Par augstskolu peļņu radītājiem pārsteigts nav ekonomists un divu augstskolu - SSE Riga un Ventspils Augstskolas - pasniedzējs Arnis Sauka. Pēc viņa domām, nav noslēpums, ka augstākā izglītība mēģina pelnīt un, kā rāda dati, tam ne tikai ir potenciāls, bet tas jau strādā kā reāls biznesa modelis.