M. Pekala, kurš diplomātiskajās aprindās tiek augstu vērtēts, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu žurnālistiem norādīja, ka būtiska ir nevis viņa paša rotācija, bet gan lieliskās Latvijas un ASV attiecības, kas esot ļoti labā formā: «Mēs esam lieliski draugi, labi partneri, ļoti, ļoti spēcīgi sabiedrotie.»
Kā Latvijas un ASV attiecību pamatu M. Pekala žurnālistiem minēja drošības jautājumus. Atvadu vizītē vēstnieks Valsts prezidentam vēlreiz apliecinājis ASV rūpes par Latvijas drošību un suverenitāti: «Latvija ir viens no mūsu spēcīgākajiem, pozitīvākajiem, labākajiem draugiem un partneriem. Visu, ko mēs darām, mēs darām kopā.» Kā nākotnē nozīmīgus reģionus, kuros abas valstis varētu strādāt kopā, M. Pekala norādīja Centrālāziju un Austrumu partnerības valstis, kas ir arī vienas no Latvijas kā nākamās Eiropas Savienības Padomes prezidentūras prioritātēm. Vašingtonai būtiskas ir arī rūpes par enerģētisko drošību.
M. Pekala sacīja, ka jau drīzumā Baltais nams nosauks viņa iespējamā pēcteča vārdu. Arī nākamais ASV sūtnis Latvijā lieliski gādāšot par abu valstu attiecībām, bija pārliecināts diplomāts. Vienlaikus ierastā prakse gan liecina, ka vēstnieku nomaiņa prasa zināmu laiku, tāpēc līdz brīdim, kamēr Latvijā ieradīsies jaunais vēstnieks, varētu nākties pagaidīt.
M. Pekala, kurš darbu Latvijā sāka tikai pirms nepilniem diviem gadiem - 2012. gada 4. septembrī -, ir karjeras diplomāts. Arī pirms viņa Vašingtona uz Rīgu bija sūtījusi karjeras diplomāti - Džūditu Gārberi, kura darbu Latvijā sāka 2009. gada augustā un pildīja savus pienākumus nepilnus trīs gadus. Dž. Gārberes priekšgājējs Čārlzs Larsons Rīgu pameta pēc nepilna darba gada līdz ar ASV prezidenta Obamas ievēlēšanu amatā. Iepriekš nepilnus trīs gadus ASV vēstnieces Latvijā pienākumus pildīja Ketrina Toda Beilija. Vēl pirms viņas šos pienākumus trīs gadus pildīja Braiens Karlsons.
M. Pekala no 2007. līdz 2010. gadam bijis vēstnieka vietnieks ASV pārstāvniecībā Francijā, no 2005. gada līdz 2007. gadam strādājis Eiropas un Eirāzijas birojā, pārraugot ASV divpusējās attiecības ar 15 Skandināvijas, Baltijas un Centrāleiropas valstīm, no 2002. gada līdz 2005. gadam - ASV pārstāvniecībā Igaunijā. 2001. gadā M. Pekala Nacionālajā drošības padomē bijis atbildīgs par jautājumiem, kas saistīti ar Krieviju. Viņš strādājis arī ASV pārstāvniecībā NATO, piedaloties NATO un Krievijas pamatakta izstrādē un NATO stratēģiskā koncepta izstrādē, un nodarbojies ar dažādiem jautājumiem Azerbaidžānā un Polijā.