Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +5 °C
Skaidrs
Piektdiena, 15. novembris
Undīne, Leopolds, Unda

Pēdējais vārds Everestam

Par «pasaules jumtu» saukto kalna virsotni pirmo reizi alpīnisma vēsturē iekaroja jaunzēlandietis Edmunds Hilarijs 1953. gada 29. maijā, latviešu alpīnisti Teodors Ķirsis un Imants Zauls Everestu sasniedza 1995. gada 14. maijā. Tobrīd kalns jau bija kļuvis par «komerciālā alpīnisma» objektu un gadu pēc latviešu alpīnistu triumfa piedzīvoja līdz tam lielāko traģēdiju savā vēsturē, kas paņēma astoņu kalnos kāpēju dzīvību (gada laikā šis skaits pieauga līdz 15).

Statistika pēdējos gados kļuvusi vēl nežēlīgāka - 2014. gada aprīlī bojā gāja 16 nepāliešu šerpas, bet šogad zemestrīces izraisīta lavīna, nopostot Everesta bāzes nometni, prasīja 19 cilvēku dzīvību.

Islandiešu režisora Baltazara Kormakūra filma Everests atklāj ne tikai 1996. gada traģisko notikumu gaitu, bet arī pievēršas vairākiem būtiskiem jautājumiem, kas kļūst aizvien aktuālāki, pieaugot piedzīvojumu meklētāju alkām sasniegt pasaules augstāko virsotni.

Vientulīga šķiršanās

1996. gada 10. maijā uz Everesta augstāko punktu (8848 metri virs jūras līmeņa) devās divu pieredzējušu alpīnistu - Roba Hola (Džeisons Klārks) un Skota Fišera (Džeiks Gilenhāls) - vadītās «komerciālās» kāpēju komandas. Tajās uz «pasaules jumtu» centās nokļūt klienti, kuri bija gatavi šķirties no apmēram 65 000 dolāru lielas summas, lai pieredzējušu alpīnistu - gidu un Nepālas šerpu pavadībā sasniegtu iecerēto virsotni. Ekspedīcijas notikumi un traģiskais iznākums iemūžināts vairākās aculiecinieku sarakstītās grāmatās. Žurnālists Džons Krakauers, kurš uz Everesta virsotni devās kopā ar Holu, neilgi pēc atgriešanās sarakstīja grāmatu Retinātā gaisā, savukārt krievu alpīnists Anatolijs Bukrejevs no Skota Fišera komandas savu viedokli par tā gada notikumiem uz kalna publicēja grāmatā Kāpiens. Abi darbi tulkoti latviešu valodā, bet jaunā filma tapusi, scenāristiem Viljamam Nikolsonam (Gladiators, Nožēlojamie) un Saimonam Bofoijam (127 stundas) apkopojot vairākas liecības un teorijas par notikumu gaitu un tās cēloņiem.

Režisors Baltazars Kormakūrs stāstījumā veiksmīgi izvairījies no vainīgo meklēšanas, savā notikumu interpretācija akcentējot cilvēcisku kļūdu un neveiksmīgu likumsakarību nozīmi. Traģēdija filmā nav šokējošs un galvu reibinošs pārdzīvojums, bet gan lēna un vientulīga šķiršanās no dzīvības spēka, kapitulācija dabas un likteņa priekšā.

Kāpēc nekāpt

Filma iznākusi ļoti piemērotā brīdī - jau otro gadu bīstamības dēļ atcelta Everesta alpīnisma sezona, bet, neskatoties uz to, kalna virsotni šogad bija iecerējuši iekarot 359 kāpēji. Tieši kalna pārapdzīvotība, kuru aizsāka Everesta komerctūres 90. gadu sākumā, tiek vainota lielākajā daļā nelaimju, kas saistāmas ar pasaulē augstāko virsotni.

Regulāri divu stundu sastrēgumi uz šaurākajām takām un «tūristu» pamestie atkritumi ir tikai daļa no kalnu «apbrīnotāju» pieplūduma tumšajām pusēm jeb «Everesta cirka», par kuru runā filmas veidotāji. Kad Džons Krakauers saviem ceļojuma biedriem kādā no filmas ainām jautā: «Kāpēc jūs kāpjat Everestā?» - viņš saņem ne īpaši iedvesmojošu atbildi: «Jo tas tur ir!» Filma gan daudz nepievēršas savu varoņu motivācijas analīzei, ļaujot mežonīgajam izaicinājumam kļūt vien par izrāvienu no ikdienas rutīnas. Pirmais pastnieks, kas pieveicis Everestu? Kāpēc gan ne!

Uz ekrāna redzamos avantūristus šķietami nebiedē nepievilcīgais un fiziski prasīgais aklimatizācijas process, kā arī pārvietošanās pa tā saukto nāves zonu, kuru Klārka attēlotais Robs Hols raksturo kodolīgi: «Cilvēks nav paredzēts dzīvei Boeing lidojuma augstumā. Mans mērķis ir jūs uzvest līdz virsotnei un novest no tās, pirms jūs nomirstat.» Tomēr 1996. gada 10. maija kāpiens izrādās liktenīgs pat pieredzējušiem alpīnistiem, un Kormakūrs ar savu komandu filmā centīgi atgādina par visiem iemesliem, kāpēc mums - līdzenumu apdzīvotājiem - tomēr nevajadzētu doties uz Everestu.

Galu galā Everests šajā stāstā kļūst par savādu paradoksu - neiespējamību ekstrēmos apstākļos izdzīvot un vienlaikus palīdzēt citiem. Par to pasaules augstākās virsotnes apmeklētājiem atgādina taku malās mumificējušies neveiksmīgo Everesta iekarotāju ķermeņi. Tādu uz kalna esot jau vairāk nekā 200. «Kalnā uzkāpt nav obligāti, obligāti ir no tā nokāpt,» teicis latviešu izcelsmes amerikāņu alpīnisma varonis Eds Viesturs.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Atā, atā!

Nez, kā gan viņai tagad klājas? Kā jūtas? Vai kā netrūkst? Es spītīgi turpinu interesēties par lietām un cilvēkiem, kas ir pazuduši no mediju dienaskārtības








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?