Arī analizējot Latvijas situāciju, var secināt, ka direktīvas vai nacionālais publiskā iepirkuma regulējums nebūt nav galvenais faktors, kas ierobežo publisko iepirkumu budžetu efektīvāku un radošāku izmantošanu. Kā viens no būtiskākajiem šķēršļiem arvien ir zemākā cena kā galvenais kritērijs piedāvājumu vērtēšanai.
Praksē pastāv vairāki iemesli, kāpēc bieži tieši zemākā cena tiek izmantota kā galvenais vērtēšanas kritērijs. Publiskā iepirkuma funkcija ir sadrumstalota starp virkni ļoti dažādu publisko organizāciju. Publisko iepirkumu veicēja lielums bieži ir saistīts ar tā kapacitāti, kas var būt nepietiekama, lai īstenotu komplicētas iepirkumu procedūras. Viens no iespējamiem risinājumiem, lai šīs grūtības pārvarētu, būtu vairāku iepirkumu veicēju (piemēram - pašvaldību) kopīga iepirkuma organizēšana, lai pašvaldības var izvērtēt vajadzības, apvienot resursus un uzlabot tehnisko un administratīvo kapacitāti komplicētāku iepirkumu procedūru īstenošanai.
Jāuzsver, ka iepirkumu veicēji un piegādātāji jāinformē un jāapmāca ne tikai par jauno direktīvu vai jaunā Publiskā iepirkumu likuma prasībām, bet arī par to, kā pareizi izmantot visas iespējas, kuras paver jaunās direktīvas.
Nevar aizmirst arī par citu svarīgu iemeslu, kāpēc vairumā gadījumu zemākā cena tiek izmantota kā vienīgais vai galvenais kritērijs - kvalitatīvie kritēriji, kurus bieži izmantoto ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu gadījumos, paver iespēju subjektīvai interpretācijai, kas savukārt var nozīmēt iepirkumu rezultātu apstrīdēšanu.
Līdz šim publisko iepirkumu prakse Latvijā (arī ekonomiskās krīzes ietekmē) vairāk fokusējās uz efektīvu līdzekļu izmantošanu, kas lielākoties aprobežojas ar zemākās cenas kritērija piemērošanu. Pēdējā gadā Latvijā aktualizējusies diskusija par to, vai publiskais iepirkums var kalpot par inovāciju atbalsta instrumentu, un Ekonomikas ministrija to iestrādā vienā no ES fondu pasākumiem. Pēc jaunā Publisko iepirkumu likuma pieņemšanas sāksies darbs pie Ministru kabineta noteikumu izstrādes, kas noteiks kārtību, kādā veicama jaunā iepirkumu procedūra - inovāciju partnerība. Lai gan ES fondu pasākumu ietvaros jaunās iespējas var izmēģināt praksē, padarīt tās par neatņemamu iepirkumu daļu ilgtermiņā var tikai tad, ja gan nozares ministrijas, gan pašvaldības to pārņems ikdienas iepirkumu praksē. Tam savukārt nepieciešams politiskais atbalsts.
*Finanšu ministrijas ES fondu stratēģijas departamenta vecākais eksperts